Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā prezidenta Radeva koalīcija

Bulgārijā svētdien notikušajās vēlēšanās uzvarējusi prokrieviski un eiroskeptiski noskaņotā bijušā valsts prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotā trīs kreiso partiju koalīcija, un Radevs uzvaru pirmdien raksturoja kā "cerības uzvaru".

Pēc vairāk nekā 60% balsu saskaitīšanas Radeva vadītā koalīcija "Progresīvā Bulgārija" (PB) ir vadībā ar aptuveni 45% balsu, tādējādi izcīnot 132 no 240 deputātu vietām un nodrošinot sev absolūto vairākumu, liecina Bulgārijas Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie rezultāti.

Prorietumnieciskā liberālā koalīcija "Mēs turpinām pārmaiņas" ir ieguvusi 15% balsu, savukārt ekspremjera Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija "Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību" (GERB) - 13% balsu.

"PB ir nepārprotami uzvarējusi - cerības uzvara pār neuzticību, brīvības uzvara pār bailēm," žurnālistiem pie savas koalīcijas biroja Sofijā paziņoja Radevs.

Viņš piebilda, ka Bulgārija "pieliks visas pūles, lai turpinātu savu eiropeisko ceļu".

"Bet ticiet man, spēcīgai Bulgārijai un spēcīgai Eiropai ir nepieciešama kritiskā domāšana un pragmatisms. Eiropa ir kļuvusi par upuri savām ambīcijām būt par morālo līderi pasaulē ar jauniem noteikumiem," norādīja bijušais gaisa spēku ģenerālis.

Radevs ir paziņojis, ka atbrīvos Bulgāriju no "oligarhiskā pārvaldības modeļa".

Viņš pagājušajā gadā atbalstīja pretkorupcijas protestus, kas gāza iepriekšējo konservatīvo atbalstīto valdību.

Borisovs, kas gandrīz desmit gadus faktiski nepārtraukti vadīja valsti, svētdien apsveica Radevu, taču uzstāja, ka "uzvarēt vēlēšanās ir viena lieta, bet pārvaldīt - cita".

65 gadus vecais Borisovs ir noraidījis apgalvojumus, ka Radevs ienes politikā kaut ko jaunu, vienlaikus uzsverot savas partijas "ārkārtīgi proeiropeisko nostāju", tostarp atbalstu Ukrainai un Eiropas Savienībai.

Savukārt Radevs ir aicinājis uz "praktiskām attiecībām ar Krieviju, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un vienlīdzīga attieksme".

Viņš kritizē aizsardzības līgumu, ko pagājušajā mēnesī parakstīja Bulgārija un Ukraina, kas cīnās pret Krievijas agresiju.

Bijušais prezidents iebilst arī pret ieroču piegādi Ukrainai, lai gan solījis, ka neizmantos veto, lai bloķētu Eiropas Savienības lēmumus.

Vēlētāju aktivitāte svētdien notikušajās vēlēšanās ir pārsniegusi 50%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada aprīļa. 2024. gada vēlēšanās pie urnām devās tikai 39% balsstiesīgo, un tas liecināja par plašo sabiedrības neuzticēšanos politikai.

Šīs Bulgārijā bija jau astotās pirmstermiņa vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā.

Radevs gada sākumā atkāpās no prezidenta amata, kurā bija aizvadījis deviņus gadus, lai varētu startēt parlamenta vēlēšanās, pretendējot uz valdības vadītāja krēslu.

Bulgārija atrodas nerimstošā politiskajā krīzē kopš 2021. gada, kad pretkorupcijas protestu dēļ krita ilggadējā premjerministra Borisova valdība.

Kopš tā laika nevienai valdībai nav izdevies noturēties ilgāk par gadu.