15 °C
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem būtiski mainīti principi, pēc kādiem kopējā tīklā varēs nodot mājsaimniecību pašu saražoto elektroenerģiju.
Turpmāk uzkrājums tiks veidots nevis kilovatstundās, bet eiro izteiksmē atbilstoši elektroenerģijas cenai konkrētajā brīdī tirgū. Likumā par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu noteikts 2029. gada 28. februāris. Mājsaimniecības, kuras vēl tikai plāno uzstādīt, piemēram, saules paneļus elektroenerģijas ražošanai savam patēriņam, līdzšinējai – neto uzskaites sistēmai – varēs pievienoties līdz šī gada 30. aprīlim, nevis pērnā gada beigām, kā tas sākotnēji bija plānots. (Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski.) Savukārt 2024. gada 1. maijā tiks iedarbināta jaunā – neto norēķinu sistēma, un tā būs jāizmanto lietotājiem, kuri nebūs pievienojušies līdzšinējai – neto uzskaites sistēmai.
"Neto uzskaites sistēma bija veids, kā veicināt atjaunojamo energoresursu, proti, saules enerģijas, mikroražošanu. Lielākā kļūda bija tā, ka jau no paša sākuma netika noteikts sistēmas izmantošanas beigu termiņš. Savukārt neto norēķinu sistēma ir klibs un kropls veidojums, kas ved uz nekurieni. Birokrātija tās uzturēšanai būs lielāka nekā saražotā saules enerģija," secina "Facebook" grupas "Mikroģeneratori Latvijā" iniciators Andris Romanovskis, uzskatot, ka vislabākais risinājums būtu uzreiz pāriet uz elektroenerģijas tirgus sistēmu, kurā par cenu pārdevējs vienojas ar pircēju.
"Neto norēķinu sistēma mums būs kā pūžņojošas vātis maratona distances skrējējiem," ir sašutis A. Romanovskis.
Viņam nav pieņemama situācija, kad Ministru kabinets regulēs nosacījumus, ar kādiem elektroenerģiju varēs nodot brīvajā tirgū. "Pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā dos treknu maizi birokrātiem, priekšrocības energobūvniekiem – komerciālajiem saules parkiem, bet neatrisinās elektroenerģijas mikroģenerācijas sistēmas apsaimiekošanas jautājumus, kā tas ir citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā," secina A. Romanovskis, kurš pats neplāno pāriet no neto uzskaites uz neto norēķinu sistēmu. "Lielākai daļai no tiem, kuriem jau šobrīd ir neto uzskaites sistēma, ir skaidrs, ka nav ko skriet lokomotīvei pa priekšu un slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā. Tie, kuriem ir lielāka rocība un kuri domā vairākus gājienus uz priekšu, krāj naudu akumulatoriem un hibrīda inventoriem. Turklāt arī šobrīd mikroģeneratoriem ir iespēja tieši slēgt līgumus ar elektroenerģijas tirgotājiem, ko cilvēki jau izmanto," teic A. Romanovskis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
