11 °C
Jaunā ģeopolitiskā situācija paildzinājusi priekšdarbus pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna
Kamēr ES klimata mērķu sasniegšanā iesaistītās nozares ar nepacietību gaida atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, tikmēr ministrija nav gatava strēbt karstu un sola vēl pusi gada vadīt diskusijās ar sadarbības partneriem un sabiedrību.
Arī Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka ar Nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu Latvija pārlieku čammājas. Proti, pagājušā gada 23. oktobrī Latvija saņēma brīdinājumu, ja līdz 2023. gada 30. oktobrim Latvija nesniegs prasīto informāciju, EK apsvērs attiecīgus pasākumus, tostarp – pārkāpuma procedūras uzsākšanu.
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) sastāv no piecām dimensijām – dekarbonizācijas un atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, energodrošības, ES iekšējo tirgu integrācijas, kā arī pētniecības, inovācijām un konkurētspējas. "Plāns ir jāpārskata reizi divos gados. Taču, tā kā tas tika izstrādāts 2019. gadā – vēl pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas brutālā kara uzsākšanas Ukrainā –, būtiski mainījās realitāte – ekonomiskā situācija, tehnoloģijas, pat klimatiskie apstākļi, tostarp arī Latvijā, kur līdz šim tie nekad nav bijuši tik ekstrēmi, tāpēc ir skaidrs, ka ar kosmētisko remontu vien nepietiks," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska.
Kavē termiņus
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka visām ES dalībvalstīm EK ir jāiesniedz pilnībā pabeigts atjaunotais NEKP līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tas būs dokuments, kas tiks pilnveidots uz plāna projekta bāzes, ņemot vērā EK saņemtās rekomendācijas. "Latvija NEKP projektu EK rekomendāciju saņemšanai iesniedza izskatīšanai tūlīt pēc plāna projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā (MK) pērnā gada 5. decembrī, paralēli aktīvi piedaloties sarunās ar EK arī klātienē. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijai ir jāievēro stingra nacionālā procedūra NEKP projekta dokumenta saskaņošanai pirms iesniegšanas EK. Proti, Informatīvo ziņojumu, ar kuru NEKP projektu iesniedz EK, ir jāapstiprina MK, kas prasīja lielāku NEKP projekta detalizācijas pakāpi iesniegšanas brīdī," ieilgušo plāna sagatavošanas procesu cenšas attaisnot Klimata un enerģētikas ministrijā. "Laikā, kad notika NEKP projekta sagatavošana, Latvija informēja EK par NEKP projekta progresu, sniedzot informāciju par nacionālo saskaņošanas procedūru un vienojoties par plāna projekta iesniegšanu EK līdz pagājušā gada beigām."
KEM zina teikt, ka plāna atjaunošana esot bijusi izaicinājums visām ES dalībvalstīm,
jo 2023. gada pavasarī stājās spēkā "Fitfor55" likumdošanas pakotne, kas noteica jaunus ambiciozus siltumnīcefektu gāzu emisiju (SEG) samazināšanas mērķus transporta, lauksaimniecības, enerģētikas (zem 20 megavatiem (MW)), kā arī atkritumu apsaimniekošanas nozarē un rūpniecībā. "Latvijai jaunais mērķis nosaka šajās nozarēs SEG emisijas kopumā samazināt par 17%, kas prasa pārskatīt plānotos pasākumus. Latvijas plāna projekta sagatavošana ilga 11 mēnešus," atskaitās KEM, vēršot uzmanību, ka NEKP projektus noteiktajā termiņā EK nav iesniegušas arī citas valstis, piemēram, Austrija, Bulgārija un Polija.
Izvirzīti jauni mērķi
Tā kā tika pilnībā pārskatīti ES kopīgie mērķi, jaunus nācās izvirzīt arī nacionālā līmenī. Sākotnēji NEKP paredzēja siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju samazināšanu par 7%, salīdzinot ar 2005. gadu, savukārt šobrīd Latvijas mērķis ir līdz 2030. gadam SEG emisiju samazināšana par 17%," informē L. Kurevska, piebilstot, ka esošais NEKP ir morāli novecojis un ar to iepriekš izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt. Proti – plānam nepieciešams ne tikai kosmētiskais, bet pamatīgs kapitālais remonts.
"Emisijas var samazināt tikai divos veidos – vai nu fosilos resursus nomainot ar atjaunīgajiem, vai mazāk tērējot esošos resursus, vairojot energoefektivitāti.
Emisijas tiek dalītas trijās daļās – pirmais ir tā dēvētais emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) sektors, ko koordinē ES. ETS emisijas attiecas uz tiem objektiem, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 20 megavatus. Latvijā ETS sektors ir salīdzinoši neliels – tikai 17% no valsts kopējām emisijām. Ja šie uzņēmumi izmanto fosilo kurināmo, tad tiem ir jāpērk emisiju kvotas. Sākotnēji ir bezmaksas kvotas, kuras var pārdot tirgū, lai iegūtu līdzekļus dekarbonizācijai. Ar katru periodu bezmaksas kvotu kļūst mazāk un to cena pieaug, līdz ar to uzņēmumiem darboties, izmantojot fosilos energoresursus, kļūst dārgāk, bet kļūt "zaļam" – izdevīgāk. Katrs ETS sektora uzņēmums pats ir atbildīgs, lai sistēma tiktu ievērota, arī to dekarbonizācija ES līmenī ir redzama ļoti labi. Otrs sektors, proti, NE-ETS, ir visa pārējā tautsaimniecība (mazā enerģētika un rūpniecība, transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana u. c.), par kuru atbild katra ES dalībvalsts. Šajā sektorā mūsu trīs lielie vaļi ir transports, lauksaimniecība un mazā enerģētika, kas lielā mērā ir ēku energoefektivitāte. Trešais ir zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors, kurā ir iespējas emisijas gan radīt, gan piesaistīt. Kustinot, piemēram, arot, zemi, emsijas tiek radītas, atbrīvojot CO2, taču, audzējot mežu, emisijas tiek piesaistītas," svarīgākos NEKP sektorus virzībā uz klimatneitralitāti iezīmē L. Kurevska.
Gaidāmas spraigas diskusijas
Lai izveidotu stabilu pamatu plāna projektam, KEM iecerējusi organizēt intensīvas sešu mēnešu diskusijas gan ar sadarbības partneriem, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sabiedrību. Tikšanās, kurās tiks pārrunāti konstruktīvi priekšlikumi, sāksies jau šī gada janvārī. NEKP projekta sagatavošanā un mērķu izpildē būtiska loma būs nozaru ministrijām un to ekspertiem. Piemēram, par transporta nozarē ietverto pasākumu īstenošanu atbildīga būs Satiksmes ministrija, savukārt par lauksaimniecības, mežsaimniecības sektoru – Zemkopības ministrija, par enerģētikas nozares transformāciju – KEM, bet par ēku energoefektivitātes veicināšanu – Ekonomikas ministrija. Jautāta par lielākajiem izaicinājumiem atjaunotā plāna sagatavošanā, L. Kurevska min spēju visām iesaistītām pusēm pieņemt realitāti un apzināties, ka tā, kā strādājām līdz šim, rezultātus sasniegt nevarēs.
"Sarežģītākie sektori būs transports, lauksaimniecība un ēku energoefektivitāte.
Būs jāspēj atrast veidu, kā sasniegt mērķus, efektīvāk izmantojot pieejamos finanšu resursus un dodot pēc iespējas lielāku labumu visai sabiedrībai kopumā," teic KEM valsts sekretāre.
Nepieciešama kaut provizoriska prognoze
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (LVEA) skatījumā NEKP nepieciešami būtiski uzlabojumi. "Pašlaik ar nozares pārstāvjiem turpinām diskusijas un formulējam konkrētus priekšlikumus atjaunojamās enerģijas sadaļas papildināšanai, bet jau šobrīd esam identificējuši būtiskus trūkumus mums svarīgās jomās, piemēram, atkrastes vēja enerģijas, uzkrājošo tehnoloģiju un pārvades tīkla attīstībā. Tāpat arī trūkst skaidras rīcībpolitikas vides procedūru uzlabošanai, un diemžēl dokumentā nemanām neviena vārda par vēja elektrostaciju un militāro novērošanas radaru līdzpastāvēšanu, kas šobrīd ir viens no izaicinājumiem vēja parku straujākai attīstībai. Papildu neskaidrību rada elektroenerģijas patēriņa nemainīgā prognoze nākamajiem sešiem gadiem.
Īsti nav skaidrs, kādēļ Latvija neplāno būtisku elektrifikācijas pieaugumu un investīciju piesaisti ražojošās nozarēs.
Esam iepazinušies ar Igaunijas un Lietuvas NEKP dokumentiem, kuros manāmas daudz optimistiskākas prognozes gan attiecībā uz patēriņu, gan uzstādīto vēja enerģijas jaudu. Lai arī piekrītam KEM viedoklim par to, ka specifisks vēja enerģijas mērķis nav nepieciešams, tomēr provizoriska uzstādītās jaudas prognoze būtu vēlama, tā radītu investoros un Latvijā topošajā piegāžu ķēdē pārliecību par vēja enerģijas svarīgo lomu Latvijas enerģētikā," atzīst LVEA vadītājs Toms Nāburgs. Viņš uzteic KEM par labu komunikāciju ar NVO, kā arī specifiska plāna un laika rāmja sagatavošanu. "Noteikti izmantosim iespēju janvārī iesniegt savus komentārus un aprunāties ar ministrijas pārstāvjiem," teic LVEA vadītājs.
Biodegvielu vēlētos redzēt sabiedriskā transporta sektorā
Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) atzinīgi vērtē KEM uzsākto dialogu ar nozaru pārstāvjiem par NEKP aktualizēšanu, kas cita starpā sniedz iespēju risināt samilzušo transporta dekarbonizācijas problemātiku.
"Statistika rāda, ka Latvijā pēdējā desmitgadē ievērojami pieaudzis ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmu transportlīdzekļu skaits un šāda tendence aizvien turpinās.
Lielākā daļa no šiem transportlīdzekļiem pa Latvijas ceļiem pārvietosies vismaz vēl tuvākos desmit gadus. LBBA uzskata, ka efektīvākais rīks, lai samazinātu šo transportlīdzekļu emisijas, ir saistīts ar degvielas aprites cikla emisiju samazināšanu. Tāpēc NEKP ir jādefinē biopiejaukuma prasības benzīnam un dīzeļdegvielai, kā jau tas ir ieviests vairākās citās ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā, Polijā un citviet, piedāvājot biodegvielas ražotājiem nepieciešamo regulatīvo skaidrību," uzskata LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns, norādot, ka biodegvielas piejaukuma prasības ne tikai risina SEG emisiju problēmas, bet arī nodrošina augstāku energoapgādes drošību, samazinot degvielas importu. "Balstoties uz esošiem biodegvielas ražotājiem Latvijā, šis ir visefektīvākais risinājums transporta dekarbonizācijai tuvākajos gados, un tas ir realizējams bez subsīdijām no valsts budžeta. LBBA aicina NEKP ne tikai noteikt biodegvielas piejaukuma prasības, bet arī veicināt un stimulēt biodegvielas izmantošanu sabiedriskajā transportā, sekmējot ilgtspējīgu sabiedriskā transporta attīstību," teic I. Stikāns.
Prasa aprēķinos balstītu pamatojumu
Ūdeņraža projekti tagadējā NEKP ir pieminēti tikai dažās vietās, turklāt visnotaļ vispārīgi – tikai tik lielā mērā, cik tie attiecas uz ES direktīvām, secina Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priešsēdētājs Ģirts Greiškalns. "Tajā, piemēram, ir iekļauta prasība līdz 2031. gadam uz galvenajiem ES ceļiem ik pēc 200 km izveidot ūdeņraža uzpildes stacijas, kā arī prasība izvērtēt ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu. Taču tās ir sakombinētas ar dažādiem citiem plāniem, un atbilstoši ierēdņu izpratnei ierakstīts, ka līdz 2030. gadam katrā uzpildes vietā ir jāizveido divas uzpildes stacijas. Bet nav izvērtēts, vai ar divām pietiks un kādi transporta segmenti šīs stacijas varētu izmantot.
Dokuments šobrīd ir visnotaļ birokrātisks, un tam trūkst aprēķinos balstīta racionālā pamatojuma,"
teic Ģ. Greiškalns, norādot, ka ūdeņraža ražošanas un izmantošanas jomā, tāpat kā daudzām citām jaunām nozarēm, ir nepieciešama īpaša politikas veidošana, kura būtu jāparedz arī NEKP. Ģ. Greiškalns uzskata, ka NEKP būtu jāparedz attīstīt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, dažādu tautsaimniecības sektoru pārstāvošiem uzņēmumiem, zinātniskajiem un pētniecības institūtiem, lai veicinātu pielietojamo ūdeņraža tehnoloģiju un kompetences pārnesi Latvijas uzņēmumiem. "Ir nepieciešama ūdeņraža tehnoloģiju piemērojamo tiesību normu un standartizācijas grozījumu ieviešana un iesaiste vides, enerģijas un transporta politikas dokumenta izstrādē. Jāparedz izstrādāt Oglekļa dioksīda (CO2) uztveršanas, uzglabāšanas (CCS) un pārstrādes (CCU) tehnoloģiju risinājumus un veicināt to izmantošanu lielajos emisijas avotos, piemēram, elektrostacijās. Tāpat jānodrošina dažādu ūdeņraža tehnoloģiju pētījumu un ekonomisko modeļu izstrāde," uzskata Ģ. Greiškalns, norādot, ka šobrīd katra ES valsts cenšas definēt tās ambīciju līmeni attiecībā uz ūdeņradi un vienlaikus plāno arī rīcību, kā sasniegt mērķus, un kāds būs vajadzīgā atbalsta apjoms, kā arī nodrošina atskaites punktu ūdeņraža attīstībai privātām investīcijām un finansējumam.
Nepieciešami sinerģiski risinājumi
"Virzoties uz klimatneitralitāti kā lielo Eiropas mērķi, katram uzņēmumam ātrāk vai lēnāk būs jāpielāgojas, un ir būtiski, ka uzņēmumi sāk novērtēt savus biznesa procesus, produktus un piegādātājus attiecībā uz klimata mērķiem un emisiju ierobežojumiem," vērtē biedrības "Latvijas klimata neitralitātes klasteris" vadītājs Armands Gūtmanis. "Šķiet, ka šī ir universāla frāze, un arī Latvijas uzņēmumi, saskaroties ar šo uzdevumu, demonstrē augošu izpratni par to, ka uzņēmuma darbības modeļiem ir jāpierod pie nepieciešamajām pārmaiņām. Šis process ir īpaši izteikts nozarēs, kur emisijas ir būtiskas, piemēram, transportā, enerģētikā un arī lauksaimniecībā.
Turklāt pat citi sektori, kur emisijas varbūt ir mazākas, tomēr saskaras ar spiedienu no klientu un konkurentu puses, kuri ātri ievieš ilgtspējas principus un virzās uz priekšu."
Tāpat viņš norāda, ka arī lauksaimniecībā, lai sasniegtu emisiju mērķus, ir būtiski ieviest jaunas tehnoloģijas un veikt tehnoloģisku "pārapbruņošanos". "Precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas ir neatņemama Zaļā kursa sastāvdaļa, nodrošinot precīzu augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu. Turklāt lauksaimniecības ilgtspēju var sekmēt arī blakusnozares. Piemēram, Eiropā daudzi pēta zaļā amonjaka ražošanu, kas ir galvenā izejviela videi draudzīgu minerālmēslu ražošanā. Arī Latvijas uzņēmumi var iekļūt jaunās piegādes ķēdēs un produktu līnijās. Šādi sinerģiski risinājumi ar citiem sektoriem ir viens no izšķirošiem aspektiem klimata, emisiju un arī enerģētikas mērķu sasniegšanā. Lieki piebilst, ka bieži vismazāk emisiju ir tieši vietēji ražotajos produktos un precēs, tajā skaitā lauksaimniecībā. Tāpēc pieaugs zaļā iepirkuma nozīme," teic A. Gūtmanis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
