12 °C
Lai gan Krievija visu pasaulē notiekošo nereti mēdz iztēlot kā savu pretstāvi ar ASV, nevar nepamanīt arī citu uzkrītošu tendenci – vēlmi atrast Amerikā kādus sabiedrotos, kaut vai iedomātus.
Tradicionāli šai lomai piemēroti personāži tiek meklēti bijušā prezidenta Donalda Trampa apkārtnē. Piemēram, nesen ļoti lielu un atklāti pieglaimīgu Kremļa propagandas uzmanību izpelnījās Trampam simpatizējošais amerikāņu žurnālists Takers Karlsons, kurš bija ieradies Maskavā, lai intervētu Vladimiru Putinu. Viņš uz brīdi varēja sajusties kā tāda Rietumu popzvaigzne, kas nevar atkauties no uzmācīgajiem reportieriem un citiem interesentiem. To, ka Krievijā uzmanīgi seko arī publikācijām dažādās amerikāņu interneta vietnēs, rāda arī nupat vairākos Krievijas medijos publicētie raksti ar līdzīgiem virsrakstiem – "ASV brīdina Latviju par smagām sekām".
Tajos teikts, ka Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs it kā saņēmis nopietnu brīdinājumu no ASV neatbalstīt Francijas prezidenta Emanuela Makrona pēdējā laika politisko kursu,
kas iezīmē asāku pretstāvi Krievijai un arī pašam, tā teikt, turēt mēli aiz zobiem. Pavisam no zila gaisa izgudrots tas nav, taču runa ir nevis par kādu plaši izskanējušu ASV vadības brīdinājumu, bet gan vienu konkrētu viedokļrakstu, kas publicēts interneta vietnē "Responsible statecraft", kura autors turklāt nemaz nav amerikānis.
Raksta nosaukums ir "Latvija uzskata, ka tai "jāiznīcina" Krieviju. Tas nepalīdzēs". Tā autors Eldars Mamedovs pauž bažas par kādu E. Rinkēviča ierakstu tviterī, kurā Latvijas prezidents izteicis atbalstu Makrona izteikumiem, ka Eiropai nebūtu jāzīmē sarkanās līnijas savā priekšā, bet gan skaidri jāparāda sarkanās līnijas Krievijai. Rinkēviča ieraksts noslēdzas ar vārdiem: "Ukrainai jāuzvar, Krievijai jāzaudē" un latīņu "Russia delenda est!" Šajā gadījumā tā ir atsauce uz seno romiešu politiķa Marka Porcija Katona bieži lietoto teicienu "Kartāga ir jāsagrauj!", kas kļuvusi par vienu no latīņu valodas spārnotajām frāzēm un mūsdienās tiek lietota plašākā nozīmē, ne tikai runājot par fizisku sagraušanu. Mamedovs tomēr satraucas, ka izteiciens tikšot tulkots pārāk tieši.
"Eiropas politiķiem būtu jāapsver tas, kā viņu retoriku uztvers viņu sabiedrotie Vašingtonā laikā, kad ir provizoriskas pazīmes par ASV atkāpšanos no tās visuresošās, hiperaktīviskās globālās lomas.
Tas vēl jo vairāk attiecas uz Baltijas valstīm, kuru drošība gandrīz pilnībā ir atkarīga no amerikāņu gatavības tām palīdzēt, ja tām tiktu uzbrukts. Nav skaidrs, vai Rinkēvičs pilnībā novērtēja viņa retorikas ietekmi uz viņa spēcīgāko sabiedroto," uzsver autors, atgādinot par iespējamo Trampa uzvaru rudenī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Taču, lai labāk saprastu, kāpēc tāda interese tieši par Rinkēviča tvītiem, vispirms jāzina, kas tad ir raksta autors. "Responsible statecraft" viņu piesaka kā "starptautisko attiecību ekspertu no Briseles", taču pagātnē šis kungs saistīts ar Latviju un partiju "Saskaņa", no kuras 2014. gadā kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēc saņemtajiem punktiem viņš tolaik palika pēdējā vietā, tomēr viņa karjera pēdējos gados lielā mērā saistīta tieši ar Eiropas Parlamenta Sociālistu grupu, kur viņš darbojies kā padomdevējs. Mediji par Mamedova gaitām plašāk ziņoja pērn, kad atklājās viņa saistība ar skaļo korupcijas skandālu EP, kurā iesaistīti tieši sociālistu politiķi no dažādām ES dalībvalstīm. Izmeklēšana joprojām turpinās. Kā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga", Rīgā dzimušais Eldars Mamedovs savu karjeru sācis Latvijas banku sektorā, vadījis "Parex" bankas biroju Azerbaidžānā. Tad piedzīvojis strauju karjeras lēcienu Ārlietu ministrijā. Kādu laiku bijis vēstniecības darbinieks Spānijā, tad Vašingtonā. Mamedovam ir azerbaidžāņu izcelsme, taču atzīmētas arī viņa iespējamās ciešās saites ar Irānu, un caur to arī savdabīgā attieksme pret Krieviju. Viņš, piemēram, esot iebildis, ka EP Sociālistu grupas atbalsta rezolūciju, ar ko Krievija tika atzīta par terorisma atbalstītāju.
Jāpiebilst, ka kopumā šī "Krievijas nekaitināšanas" līnija ir bijusi ļoti raksturīga "Saskaņas" politikai daudzus gadus, lai gan partija skaidrojusi, ka Mamedovs nekad oficiāli nav bijis tās biedrs, tikai sadarbojies.
Pie Mamedova raksta "Responsible Statecraft" ir atruna, ka "paustie viedokļi ne vienmēr atspoguļo Kvinsija institūta vai tā partneru uzskatus". Kvinsija institūts (nosaukts bijušā ASV prezidenta (1825–1829) Džona Kvinsija Adama vārdā) ir amerikāņu domnīca, kas izdod minēto žurnālu un uztur interneta lapu, un kā paši formulējuši, aizstāv "mazāk militarizētu un vairāk uz sadarbību vērstu ārpolitiku". "Nav starp pazīstamākajiem žurnāliem un Kvinsija institūts tāpat. Ietekmīgāks tas šobrīd vairāk ir konservatīvajās aprindās. Ja Donalds Tramps atkal kļūs par prezidentu, tad viņu ietekme pieaugs," par "Responsible Statecraft" saka Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns, kurš pats šobrīd atrodas ASV. Raksts, uz ko tik aktīvi atsaucas Kremļa propaganda, noteikti neatspoguļojot ASV oficiālo nostāju. Tomēr amerikāņu politisko vidi pētnieks raksturo kā ļoti raibu, kur šādas pozīcijas nav nekas neparasts: "Pacifistiski, izolacionistiski un reālpolitiski savstarpēji izslēdzoši, bet reizēm papildinoši domāšanas virzieni ASV ir diezgan izplatīti. Atkarībā no pārliecības un motivācijas šāda veida domas pauž gan kreisāki liberāļi, gan labējāki konservatīvie, gan arī neitrāli akadēmiskās vides pārstāvji, tostarp labāko ASV universitāšu labākie mācībspēki."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
