11 °C
"Esam galēji vīlušies Latvijas Konstitucionālās tiesas lēmumā, kas labojumus Imigrācijas likumā, kuri draud ar tūkstošiem Krievijas pilsoņu deportāciju, atzinis par atbilstošu [Latvijas] republikas pamatlikumam un starptautiski tiesiskajām normām."
Šis fragments un citi komentāri no Krievijas vēstniecības Rīgā izplatītā paziņojuma kopš februāra vidus kļuvis par kodolu daudziem jo daudziem pret Latviju vērstiem Krievijas propagandas vēstījumiem, pēc tam kad 15. februārī Satversmes tiesa atzina, ka latviešu valodas zināšanu pieprasīšana valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, ja tie vēlas saņemt uzturēšanās atļaujas, atbilst likumam un ir tikai normāla.
"Krievu vecīši"
Lēmums pamatīgi uzkurinājis propagandistus. Tie metušies sunīt Latviju un Satversmes tiesu par "nedemokrātismu", "valdošā augšslāņa apkalpošanu", likteņa graušanu "tūkstošiem Krievijas pilsoņu" un tādā garā. Grūti pateikt, vai Maskavā kāds tiešām cerēja, ka tiesas lēmums saskanēs ar Kremļa vēlmēm, taču acīmredzami, ka tūlīt pēc tam attiecīgajās interneta vietnēs tas dominē iepretī citiem pret Latviju vērstiem apcerējumiem. Teiksim, sevi kā "darījumu laikrakstu" pozicionējošais "Vzgļad" apgalvo, ka "Latvija atzinusi krievu vecīšu slepkavību par pareizu". "Krievu vecīši", kas nespējot nokārtot valodas eksāmenu, jau tagad ejot bojā, un Latvijā notiekot "humānā katastrofa". Daudzi esot tik vārgi, ka nespējot pat aiziet līdz komisijai, bet
tagad Latvijas varasiestādes viņiem anulējot uzturēšanās atļaujas un kopš pērnā septembra šie ļaudis nesaņemot ne bezmaksas medicīnas pakalpojumus, ne pensiju. Daži sajūkot prātā no stresa...
Tādēļ "cilvēktiesību aizstāvji" rosinājuši 15. februāri, tas ir, Satversmes tiesas lēmuma dienu, pasludināt par "Latvijas kauna dienu".
Interesanti, ka vairums šāda stila tekstus izplatošo vietņu runā par "tūkstošiem" izraidāmo Krievijas pilsoņu, kaut Latvijas amatpersonas, arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ne reizi vien uzsvērušas, ka masveida deportācijas nav gaidāmas, jo vairums no tā nepilnā tūkstoša Krievijas pasu turētāju, kas valodas pārbaudes negrib kārtot, jau devušies prom, darīs to līdz gada beigām vai iesnieguši lūgumu par izbraukšanas termiņa pārskatīšanu. Arī piespiedu izraidīšanas nav notikušas. Ne par kādu masveidību nevar runāt, jo katrs aizbraukšanas gadījums ir individuāls un notiks atšķirīgos laikos. Bet tādi rupori kā "Baltnews" tikai turpina: "Latvija atbrīvojas no krievu cilvēkiem kā no atkritumiem. Latvija ir absolūti nedemokrātiska Eiropas valsts, kas līdz 2024. gada 15. februārim mēģināja spēlēt [demokrātiskas] lomu, bet šodien atklājusi savu īsto rusofobiskas valsts seju." "Baltnews" gadījumā parādās vēl kāda savdabīga detaļa – propagandistu nīgrums par to, ka valodas prasības neattiecas uz Krievijas pilsoņiem, kas pārbēguši uz Latviju pēdējos gados, vairoties no Vladimira Putina režīma, bet uz tiem, kuri te dzīvo gadu desmitiem un sen varēja vai nu iemācīties valodu, vai naturalizēties, taču izvēli izdarīja par labu kaimiņvalstij. Un atkal:
"Tūkstošiem krievu vecīšu izraidīs no Latvijas uz Krieviju. Bet Krievija savējos nepamet. Tā ir gatava palīdzēt savējiem, tāpat kā miljoni citu, kas nav vienaldzīgi."
Latvijas varasiestādes rīkojoties "zemiski", "viltīgi", "ņirgājoties".
Krievijas paraugvēlēšanas
Ja par Latvijas un Baltijas valstu "nedemokrātismu", tad Krievijas informatīvajā telpā par to vaimanā un draud arī 15.–17. martā gaidāmo Krievijas prezidenta tā saukto vēlēšanu sakarā. Dezinformāciju nesošo vēstījumu apjoms tīmeklī te ievērojami mazāks nekā Krievijas pilsoņu likteņa sakarā, tomēr dažs izteikums ir krāšņs. Piemēram, "Rubaltic" rakstīja: "Bailes un naids Baltijā: kāpēc tur cīnās pret Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām." Baltieši grasoties šīs "vēlēšanas", par kuru iznākumu kā par nepārprotamu Putina kārtējā varas perioda legalizācijas pasākumu tāpat viss skaidrs, dažādi sabotēt savās teritorijās. Atsakoties garantēt drošību vēlēšanu iecirkņos vēstniecībās, pie tām un tamlīdzīgi. Tādas izdarības neatbilstot demokrātiskajām vērtībām un starptautiskajām normām, par kurām Tallinas, Rīgas un Viļņas politiķi tik ļoti mīlot runāt. Ja Baltijas valstis neuzņemšoties atbalstīt vēlēšanu organizēšanu, tad būšot Krievijas pilsoņu protesti un Krievijas "izlēmīgas darbības kā divpusējo attiecību kontekstā, tā starptautiskās struktūrās". "Rubaltic" pārstāv zemi, kas dzīvo savā īpašajā realitātē, tādēļ var rakstīt arī tādu:
"Pat Rietumos spiesti atzīt, ka vēlēšanu un referendumu organizēšanā Krievijai izdodas nodrošināt teicamu procesa caurspīdību. Ar ko pašu Rietumu, tajā skaitā Baltijas, "demokrātijas" lepoties nevar."
Vēlēšanas Krievijā, salīdzinot ar Baltijas valstīm, esot "teju paraugs". Jāpiebilst, ka Baltijas valstis šobrīd vēl gatavo kopīgu nostāju saistībā ar gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.
Paralēli centrālajiem, aktuālajiem propagandas tematiem fonā neizsīkst un nepārtraukti papildinās gūzma dezinformācijas drazu no sērijas "Latvijā viss ir slikti" gan tekstu, gan "YouTube" videosižetu formā – krievus apspiež, Latvijā viss nolaists, netīrs, atpalicis un tā tālāk. Tādi iestarpinājumi parādās pat sporta ziņās. Piemēram, vietnē "sports.ru" rakstiņā par Latvijas hokeju var atrast tādas rindas: "Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir "failed state" ("neizdevusies valsts"), kur puse darbspējīgo iedzīvotāju atrodas peļņā ārzemēs." Šajā straumē ieplūdināta arī februāra sākumā medijos izskanējusī informācija, ka SIA "Lanekss" Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piegādājis tēju no Krievijas un sāli no Baltkrievijas. Krievijas propagandai tas ļāvis uzjautrināties, ka Latvija savus bruņotos spēkus nevarot nodrošināt pat ar pašmāju pārtiku. To iepērkot no valstīm, ko uzskata par potenciāliem pretiniekiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
