17.1 °C
![NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs [no kreisās] Baltajā namā tiekas ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Alianses dalībvalstīm ir grūtības vienoties par jaunu ģenerālsekretāru, kas diplomātiem licis runāt par Stoltenberga amata termiņa pagarināšanu par vienu gadu.](https://media.lasi.lv/media/cache/gallery__jpeg/uploads/media/image/20230618211318648f493ebfdaa.jpg)
Tuvojoties jūlijā Viļņā gaidāmajam NATO samitam, alianses diplomāti sākuši aizvien skaļāk runāt par to, ka neizdodas panākt vienprātību par nākamo NATO ģenerālsekretāru. Tas alianses dalībvalstis varētu mudināt lūgt pašreizējo NATO vadītāju Jensu Stoltenbergu palikt amatā vēl vienu gadu pēc viņa pilnvaru termiņa beigām šoruden.
Sliecas par labu Stoltenbergam
Diplomāti uzsver, ka Stoltenbergs bauda plašu atbalstu NATO dalībvalstīs. Lai arī jauna ģenerālsekretāra izraudzīšanās notiek, cenšoties ievērot vienprātību, liela nozīme nākamā ģenerālsekretāra izvēlē būs ASV kā alianses militāri spēcīgākajai valstij. Stoltenbergs aizvadītajā nedēļā apmeklēja Vašingtonu un Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš ģenerālsekretāram sarunā atzinis, ka par viņa pēcteci nav gūta vienprātība, vēsta ziņu aģentūra "Associated Press". Norvēģijas raidorganizācija NRK ziņo, ka Baidens atklāti aicinājis Stoltenbergu palikt amatā.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs alianses ģenerālsekretāra amatā ir kopš 2014. gada oktobra. Viņa amata termiņš ir pagarināts jau trīs reizes un tam jābeidzas šā gada 30. septembrī. 2022. gada februāra sākumā Norvēģijas valdība izraudzījās viņu valsts centrālās bankas vadītāja amatam, kurā viņam vajadzēja stāties tā paša gada decembrī.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī viņš nolēma atteikties no piešķirtā amata un viņa pilnvaras NATO ģenerālsekretāra amatā tika pagarinātas līdz 2023. gada rudenim.
64 gadus vecais Stoltenbergs šā gada februārī paziņoja, ka neplāno palikt amatā pēc pašreizējā termiņa beigām. Viņš to uzsvēra arī aizvadītajā nedēļā. "Esmu atkārtoti teicis, ka neplānoju pagarinājumu un man nav citu plānu, kā vien pabeigt manu darbu, un mans amata termiņš beidzas šoruden," paziņoja Stoltenbergs. Viņš tomēr ir atteicies kategoriski noraidīt iespēju palikt amatā, ja dalībvalstis to viņam lūgs.
"Ja mēs nevienosimies par pēcteci, NATO nevarēs palikt bez ģenerālsekretāra," paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, paužot atbalstu Stoltenberga amata termiņa pagarināšanai šādā gadījumā. Stoltenberga amata termiņa pagarināšana par gadu dotu alianses līderiem papildu laiku izraudzīties jaunu NATO ģenerālsekretāru. Izdevums "Politico" atgādina, ka nākamā gada jūnijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, pēc kurām tiks izraudzīti ES institūciju vadītāji. Šajā procesā varētu iekļaut arī nākamā NATO ģenerālsekretāra meklēšanu, pieļauj "Politico". Tas varētu atvieglot Stoltenberga pēcteča izraudzīšanos, lai arī ne visām valstīm šāda ES un NATO jautājumu pārklāšana patiktu.
Oficiāli pieteiktu kandidātu nav
Neviens kandidāts oficiāli uz NATO ģenerālsekretāra amatu, ko līdz šim vienmēr ir ieņēmis eiropietis, izvirzīts nav. Diskusijas, kurās jāsalāgo 31 dalībvalsts intereses, notiek aizkulisēs. Visbiežāk kandidātu vidū tiek pieminēts Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. Voless ir atklāti paudis savu interesi ieņemt NATO ģenerālsekretāra amatu, bet Frederiksena ir noliegusi, ka viņai būtu plāni pamest Dānijas valdību. Viņa arī atbalstījusi Stoltenberga palikšanu amatā kā "patiešām labu risinājumu". Ir pieminēts arī Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas un Spānijas premjera Pedro Sančesa vārds.
Dažādām NATO dalībvalstīm ir dažādas prasības pret nākamo NATO augstāko starptautisko ierēdni.
Ir zināma vēlme NATO organizāciju pirmo reizi uzticēt sievietei, kas stiprina Frederiksenas kandidatūru.
Viņa ir valdības vadītāja, kas daļai valstu ir svarīgi, turklāt Dānija ir atbalstījusi Ukrainu karā pret Krieviju. Frederiksenas pozīcijas vājina tas, ka Dānija nav aizsardzībai atvēlējusi vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko paredz NATO vienošanās. Daži diplomāti arī izteikušies, ka Turcija varētu neatbalstīt Dānijas politiķi, ņemot vērā kāda labējā radikāļa sarīkoto Korāna dedzināšanu Kopenhāgenā šā gada janvārī, vēsta izdevums "Politico". Zināma distancēšanās pret Frederiksenas kandidatūru jūtama Eiropas austrumos un dienvidos. Volesam tikmēr problēmas sagādā dažu valstu vēlme redzēt NATO ģenerālsekretāra amatā cilvēku, kas ir vadījis valdību, turklāt no valsts, kas ir ES. Vairāki apspriesti politiķi ir noraidījuši iespēju kandidēt, tostarp Nīderlandes ilggadējais premjerministrs Marks Rite un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
