Eiropas Savienības (ES) 27 valstu vēstnieki principiāli vienojušies par Eiropas Komisijas plānu, kā Rietumos iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanas labā.

Saskaņā ar ES prezidējošās valsts Beļģijas paziņojumu, vienošanās par to panākta pirmdienas vakarā. Plāns paredz izveidot īpašu fondu, kurā uzkrāsies peļņas procenti no Krievijas īpašumiem. Runa varētu būt par vairākiem miljardiem dolāru vai eiro gadā, ko pēc tam pārskaitītu Kijivai.

Bailes no reakcijas

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES, ASV, Japāna un Kanāda iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus ap 300 miljardu ASV dolāru (ap 277 miljardi eiro) apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru (ap 185 miljardi eiro) no tiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear". Savukārt "Euroclear" nesen paziņoja, ka šī sankcijām pakļautā Krievijas nauda 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos procentos nopelnījusi trīs miljardus dolāru. Lēmuma projektā atzīmēts, ka tāds mehānisms, kad tiek pārņemti procenti, bet ne pamatsumma, atbilstu ES un starptautiskajām tiesībām un nepārkāptu līgumsaistības. 

Kāds augsta ranga ES diplomāts aģentūrai "Reuters" paudis, ka galīgais līguma teksts par Krievijas naudas izmantošanu tiks apstiprināts "pēc iespējas ātrāk".

Doma par Krievijas noguldījumu izmantošanu Ukrainai nodarīto postījumu segšanai Briseles apritē ir kopš 2022. gada maija. Toreiz Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners izteicās, ka ir "politiski atvērts" idejai par Rietumos iesaldētās Krievijas valsts naudas konfiscēšanu, nolūkā pēc kara to izmantot Ukrainas atjaunošanai. Runa bija tikai par iesaldēto Kremļa naudu, ne krievu oligarhu īpašumiem. Pēdējo pārņemšana būtu juridiski delikātāks process, jo jāņem vērā tiesiskas valsts principi. Attiecībā uz Krievijas valsts naudu tagad tiek uzsvērts, ka pasākums, vismaz pagaidām, attiecas tikai uz iesaldēto aktīvu radīto peļņu, ne pašiem aktīviem. Laikraksts "Financial Times" norāda, ka Briselē ir bažas par sekām, kādas raisītu bezprecedenta Krievijas aktīvu konfiskācija – tas varot izraisīt nestabilitāti finanšu pasaulē un atbildes soļus no Maskavas. Investori atteikšoties no eiro aktīviem, baidoties, ka arī viņu naudu kādu dienu konfiscēs, bet Krievija ķertos pie tai pieejamajiem rietumvalstu jeb Kremļa leksikā "nedraudzīgo valstu" aktīviem, kuru vērtību lēš uz 288 miljardiem dolāru.

Vašingtona radikālāka

Tostarp pirmā pasaules valsts, kas jau pērn sāka izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, ir Beļģija. Lēš, ka laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam beļģu izveidotajā fondā būs uzkrāti 1,7 miljardi eiro. Tā ir nodokļu nauda (25% korporatīvais nodoklis) par procentiem, ko ienes Krievijas noguldījumi un kas citādi nonāktu Beļģijas budžetā. Beļģi tā sedz daļu militārās un humānās palīdzības izdevumus, palīdz visvairāk sagrautajiem Ukrainas reģioniem. Taču arī Beļģija piesargās vērsties pie Krievijas ieguldījumu pamatsummas, paužot, ka valsts nav tiesīga ar to rīkoties.

ASV mediji janvāra vidū vēstīja, ka darbs pie juridiski korektas procedūras Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošanai par labu Ukrainai notiek arī prezidenta Džo Baidena administrācijā. 

Kompetenta ASV Senāta komiteja jau atbalstījusi tā saukto REPO likumprojektu par iesaldēto Krievijas līdzekļu ap piecu miljardu dolāru apmērā konfiscēšanas tālāku virzību. Ja likumprojekts tiks pieņemts, tas būs pirmais gadījums ASV vēsturē, kad Vašingtona drīkstēs pārņemt tādas valsts aktīvus, kas neatrodas karastāvoklī ar ASV. "Baltais nams un ASV valdība uzskata, ka Krievijai vajadzētu maksāt par visiem zaudējumiem un postījumiem, ko tā nodarījusi Ukrainā," kādas ASV prezidenta aparāta amatpersonas sacīto citēja telekanāls CNN. Krievijas naudas konfiscēšanas jautājums ASV guvis īpašu aktualitāti saistībā ar demokrātu un republikāņu cīņām Kongresā dēļ 61 miljardu dolāru lielās militārās palīdzības paketes Ukrainai, kas kļuvusi par amerikāņu iekšpolitisko cīņu ķīlnieci. Tiesa, konfiskācija nekādi neatsvērs minēto palīdzību, kas akūti nepieciešama jau tagad. ASV ieskatā, Krievija, iebrūkot Ukrainā, ir pārkāpusi starptautisko kārtību tik lielā mērā, ka pieļaujami pretpasākumi arī ārpus ierastā un nav obligāti, lai valstis, kuras pie tiem ķeras, atrastos kara stāvoklī ar Krieviju. Vašingtona sarunās ar sabiedrotajiem tāpat uzsvērusi, ka Krievijas un tās aktīvu gadījums ir tik specifisks, ka nez vai ietekmēs citu finanšu spēlētāju attieksmi pret naudas turēšanu ārzemēs. Briseles bažas šajā ziņā esot pārspīlētas. 

"Mēs gadu desmitiem esam ieguldījuši starptautiskajā kārtībā, kas paredz mieru un stabilitāti, skar suverenitāti, skar cieņu pret kaimiņvalsts suverenitāti. Un tagad tas viss tiek ne tikai apšaubīts, bet tam arī uzbrūk, 

kā to savā šausminošajā agresijā pret Ukrainu dara Krievija," CNN atgādinājusi anonīma augsta ranga amatpersona. Sagaidāms, ka Vašingtona savu viedokli virzīs februāra beigās gaidāmajā pasaules ekonomiski attīstītāko Rietumvalstu G7 sanāksmē.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.