Par žurnāla "Time" gada cilvēku atzīts jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, un tā ir jau otrā reize, kad viņš izpelnījies šādu ievērību.
Par 2024. gada cilvēku Tramps atzīts, ņemot vērā viņa "vēsturiskā mēroga" atgriešanos Baltajā namā, ASV prezidenta institūcijas pārveidi un Amerikas lomas izmainīšanu pasaulē, norādījis žurnāls.
"Mēs pieredzam populisma atdzimšanu, pieaugošu neuzticību institūcijām, kas noteica pagājušo gadsimtu, un ticības zudumu, ka liberālās vērtības ved pie vairuma cilvēku dzīves uzlabošanās. Tramps ir gan visu šo [procesu] aģents, gan ieguvējs," teikts "Time" paziņojumā.
Žurnāls ik gadu nosauc pasaules ietekmīgāko cilvēku. Pērn, pēc "Time" domām, tā bija popzvaigzne Teilora Svifta, kamēr 2022. gadā par gada cilvēku žurnāls atzina Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Tramps par "Time" gada cilvēku tika atzīts arī 2016. gadā pēc savas pirmās uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās.
Laikraksts: Tramps atbalsta Eiropas karavīru izvietošanu Ukrainā pamiera uzraudzīšanai
Donalds Tramps atbalsta Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, lai tur uzraudzītu pamieru, tomēr ASV karavīri šajā misijā netiks iekļauti, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.
7. decembra tikšanās gaitā Parīzē Tramps Ukrainas un Francijas prezidentiem sacījis, ka neatbalsta Ukrainas dalību NATO, bet vēlētos redzēt spēcīgu un labi bruņotu Ukrainu pēc karadarbības pārtraukšanas, norāda laikraksts.
Tramps arī sacījis, ka Eiropai būtu jāuzņemas nozīmīga loma Ukrainas aizsardzībā un atbalstīšanā. Viņš mudinājis eiropiešus vērst spiedienu uz Ķīnu, lai panāktu, ka tā ietekmē Krieviju izbeigt karadarbību.
Diskusijas par Eiropas karavīru izvietošanu Ukrainā joprojām ir sākuma stadijā.
Kā norāda "Wall Street Journal", daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti, cita starpā arī tas, kuras Eiropas valstis tiks iesaistītas, kāda būs Vašingtonas loma vienošanās atbalstīšanā un vai Krievija piekritīs darījumam ar NATO valstu karaspēka iesaisti.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.2 °C





































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




















