6.2 °C
Krievijas drona "Shahed" triecienā Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Sumos naktī uz ceturtdienu cietusi daudzstāvu dzīvojamā ēka, kurā gājuši bojā vismaz seši cilvēki un desmit ievainoti, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Uzbrukumā cietusi desmitstāvīga ēka, un sprādzienā sagrauti pieci dzīvokļi.
Gājuši bojā trīs laulātie pāri. Starp ievainotajiem ir arī viens septiņgadīgs bērns.
No nama evakuēti 118 iedzīvotāji.
Drona triecienā bojātas arī aptuveni 20 automašīnas.
Kopumā naktī uz ceturtdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 81 dronu, un 37 no tiem Ukrainas karavīriem izdevies notriekt, pavēstīja Gaisa spēki.
Krievija uzbruka ar "Shahed" trieciendroniem un citu tipu lidrobotiem no Kurskas un Orlas apgabaliem, Miļļerovas un Primorskoahtarskas.
Droni tika notriekti Sumu, Kijivas, Čerkasu, Kirovohradas, Žitomiras, Hmeļnickas, Dņipropetrovskas, Hersonas un Odesas apgabalos.
Ienaidnieka uzbrukuma rezultātā cietuši Čerņihivas, Sumu, Odesas un Poltavas apgabali. Bojāti rūpniecības uzņēmumi, privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, kā arī transporta līdzekļi, norādīja Gaisa spēki.
Sumos lidrobots ietriecās daudzstāvu ēkā, nogalinot četrus cilvēkus.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 835 940
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 835 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 9890 tankus, 20 614 bruņutransportierus, 22 412 lielgabalus un mīnmetējus, 1264 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 510 bezpilota lidaparātus, 3054 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 35 451 automobili un autocisternu, kā arī 3725 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
