2.4 °C
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aicināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vienoties par kara izbeigšanu Ukrainā, pretējā gadījumā brīdinot par jaunu sankciju ieviešanu.
Pēc stāšanās amatā 47. ASV prezidents nācis klajā ar stingrākiem Krievijai veltītiem paziņojumiem, lai arī iepriekš bija vairījies to kritizēt.
Brīdina par sankcijām
"Es neplānoju kaitēt Krievijai. Es mīlu krievu tautu, un man vienmēr ir bijušas labas attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu," platformā "Truth Social" paziņoja Tramps, kurš atgādināja par Maskavas ieguldījumu sabiedroto uzvarā Otrajā pasaules karā, kur krievi esot zaudējuši "60 miljonus cilvēku". Ar šo paziņojumu Tramps gan pārspīlēja Padomju Savienības karā ciestos zaudējumus, kurus turklāt attiecināja tikai uz krieviem, nevis, piemēram, arī uz ukraiņiem. ASV prezidents tomēr brīdināja Putinu par kara turpināšanas sekām. Tramps pauda, ka ir gatavs "izdarīt ļoti lielu pakalpojumu" Putinam un Krievijai, kuras "ekonomika cieš neveiksmi".
"Vienojieties un pārtrauciet šo absurdo karu," aicināja Tramps, brīdinot, ka pretējā gadījumā "kļūs tikai sliktāk".
"Ja mēs tagad nevienosimies, un tas nenotiks drīz, man nebūs citas izvēles kā vien noteikt augstus nodokļus, tarifus un sankcijas visam, ko Krievija pārdod Savienotajās Valstīs," brīdināja Tramps. Šonedēļ Tramps jau bija komentējis Krievijas un Ukrainas karu, pieļaujot iespēju Maskavai noteikt jaunas sankcijas, ja Putins atteiksies sēsties pie sarunu galda. Tramps norādīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis viņam paudis gatavību vienoties par kara izbeigšanu, bet par Putina vēlmi pārtraukt karu ASV prezidentam pārliecības neesot. Atsakoties slēgt mieru, Putins "iznīcinot Krieviju", reportieriem piebilda Tramps, kurš paudis vēlmi "ļoti drīz" ar Kremļa saimnieku apspriesties. Vēl pirms prezidenta vēlēšanām Tramps bija apšaubījis Džo Baidena administrācijas Ukrainai sniegtās palīdzības pamatotību. Republikāņu politiķis arī pauda apņēmību Krievijas un Ukrainas karu izbeigt 24 stundu laikā, turklāt vēl pirms stāšanās amatā uz otro pilnvaru termiņu.
Miera nosacījumi
Reaģējot uz Trampa mudinājumu panākt mieru, Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO pirmais vietnieks Dmitrijs Poļanskis aģentūrai "Reuters" pauda, ka Maskavai vispirms ir jāzina, ko Trampa piedāvātā vienošanās paredz. "Reuters", atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta, ka Putins esot nobažījies par Krievijas ekonomisko stāvokli, kuru pasliktinājusi augstā inflācija.
Inflācijas kāpumu, ko izraisījuši vērienīgie militārie tēriņi un darbaroku trūkums, nav varējusi apstādināt pat procentu likmju atkārtota celšana.
Tas esot licis Krievijas elitē nostiprināties uzskatam, ka karš jāizbeidz diplomātiskā ceļā. Putins arī uzskatot, ka galvenie kara mērķi jau ir sasniegti, vēsta "Reuters". Šo mērķu vidū esot sauszemes koridora iegūšana Ukrainā no Krievijas uz anektēto Krimu, kā arī Ukrainas bruņoto spēku novājināšana. Krievijā tikmēr var saskatīt pazīmes, ka sabiedrība tiek gatavota kam mazākam par iepriekš nosprausto pilnīgo "uzvaru", vēsta raidorganizācija BBC. Krievijas propagandiste Margarita Simonjana ir pieminējusi, ka krieviem jābūt gataviem "reālistiskiem" kara izbeigšanas nosacījumiem, kas varētu nozīmēt karadarbības iesaldēšanu atbilstoši pašreizējai frontes līnijai. Tas nozīmētu, ka četri Krievijas anektētie Ukrainas apgabali pilnībā nenonāktu Maskavas kontrolē. Tā dēvētie "Z" blogeri Krievijā jau pauduši sašutumu par šādu "sakāvnieciskumu".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Pasaules ekonomikas forumā Davosā otrdien paziņoja, ka jebkuras vienošanās gadījumā Ukrainā vajadzētu izvietot vismaz 200 000 miera uzturētāju.
Viņš aģentūrai "Bloomberg" uzsvēra, ka šādu spēku sastāvā obligāti būtu jābūt arī amerikāņu karavīriem, jo tikai tas nodrošinātu reālistisku Krievijas atturēšanu. "Tas nevar notikt bez ASV. Pat ja daži draugi Eiropā domā, ka tas ir iespējams," teica Ukrainas prezidents, piebilstot, ka neviens bez Savienoto Valstu klātbūtnes neriskēs piedalīties.
Iespējas ietekmēt Krieviju
Lai arī Tramps ir pieminējis ekonomiskā spiediena pastiprināšanu pret Krieviju, nav zināms, vai ar to pietiks, lai pārliecinātu Putinu sākt nopietnas sarunas. Jāpiebilst, ka ASV un Krievijas savstarpējās ekonomiskās attiecības nav pārāk plašas, turklāt tās jau ir sašaurinājušās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
2022. gadā ASV no Krievijas importēja preces 14,4 miljardu dolāru apmērā, bet pērn tie bija tikai 2,8 miljardi dolāru,
vēsta aģentūra "Associated Press". Šobrīd Savienotās Valstis no Krievijas ieved, piemēram, mēslojumu un dzīvnieku barību. Krievijai arī jau ir piemērotas sankcijas, kuras regulāri tiek padarītas stingrākas. Trampa komanda esot apspriedusi iespēju atvieglot Krievijas naftas nozarei noteiktās sankcijas, ja Putins izrādīs gatavību slēgt mieru, vēsta "Bloomberg". Pretējā gadījumā Vašingtona sankcijas varētu padarīt stingrākas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
