Caur adatas aci – tā varētu vērtēt Moldovas 20. oktobra referenduma rezultātus balsojumā par to, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi fiksēt pievienošanos Eiropas Savienībai. Bet šosvētdien, 3. novembrī, Moldovā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu sacentīsies ar prokrieviski noskaņoto bijušo ģenerālprokuroru Aleksandru Stojanoglo. Par šiem un citiem jautājumiem – saruna ar Latvijas vēstnieku Moldovā Edgaru Bondaru, ar kuru tiekos Kišiņevā.
Kā jūsu skatījumā notika referendums?
E. Bondars: Provizoriskajiem rezultātiem sekoju līdzi līdz pat pussešiem agrā pirmdienas rītā. Un tobrīd rezultāti bija šādi: 49,90 procenti par iestāšanos ES un 50,1 procents pret. Būtībā visu izšķīra balsojums diasporā, kura rezultāti tapa zināmi dienas gaitā un kur 80 procenti nobalsoja par Moldovas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Iznākumā pārsvars par labu virzībai uz ES ir vien kādi trīs vai četri procenti. Tas nozīmē, ka referendums ir izdevies „caur adatas aci”. Bet tas arī nenozīmē, ka Moldova iestāsies Eiropas Savienībā parīt uz brokastu laiku. Priekšā ir liels likumdošanas saskaņošanas darbs, un arī viņu pašu optimistiskākās prognozes ir, ka Eiropas Savienībā Moldova varētu iestāties ap 2030. gadu. Taču referendums apliecināja Moldovas tautas vairākuma vēlmi redzēt valsts nākotni kopā ar ES un gatavību atbilstošām reformām.
Krietnu laiku pirms referenduma bija jūtama milzīga ietekme no ārpuses, no Krievijas.
Ar sarežģītām shēmām tikušas iegūtas un apkopotas cilvēku identitātes, centralizēti iegūti un piesavināti cilvēku personas dati, un pēc tam bēguļojoši oligarhi viņus turējuši īsā pavadā ar naudu. Moldovas tiesībsargājošām iestādēm ir pietiekami daudz pierādījumu par balsu uzpirkšanas mēģinājumiem, speciāli izveidotām finanšu shēmām, par banku, kura piedāvā lojalitātes programmas, – cilvēks iedod savus datus un tādējādi tiek ievilkts dažādās shēmās.
Ejot pa Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas centrālo Puškina ielu, arī man tika rokās iedots buklets ar apkopotiem mītiem, kurus demokrātiskajiem spēkiem nācās atvairīt.
Varu iedomāties, ka tie mīti bija gana primitīvi – ka Eiropas Savienība nozīmē karu, nabadzību, citas seksuālās orientācijas… Tie ir pamatmeli, kam tic mazāk izglītotie cilvēki, iedzīvotāji gados, kuri labprāt pārdod savu balsi par 20–40 eiro, tā liecina neatkarīgo pētījumu un aptauju veicēji.
0.1 °C
