Krievija naktī uz sestdienu veikusi masīvu dronu triecienu Ukrainai, raidot 172 trieciendronus un dronus imitācijas, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Reklāma

94 no tiem izdevies notriekt, bet vēl 69 dronu lokācija pazaudēta, teikts paziņojumā.

Dronu mērķi bija Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabali.

Dņipro nakts triecienā nogalināti četri cilvēki, bet 21 ievainots.

Nodedzis restorāna komplekss, nodarīti postījumi privātmājām un daudzstāvu ēkām, paziņoja apgabala kara administrācija.

Sumu apgabalā dronu triecienā apdzīvotā vietā Ohtirkas rajonā aizdegusies daudzstāvu dzīvojamā ēka. Cietušo nav.

Zelenskis: Ukraina neatzīs jau saņemto ASV militāro palīdzību par aizdevumu

Ukraina stingri noraida jau saņemtās ASV militārās palīdzības klasificēšanu par aizdevumu, piektdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, bet tas nav aizdevums un mēs neļausim to" šādi klasificēt, Zelenskis sacīja žurnālistiem Kijivā.

Viņš arī apstiprināja, ka Ukraina ir saņēmusi no ASV jaunu vienošanās par minerālu resursiem projektu.

Drīz pēc stāšanās ASV prezidenta amatā janvārī Donalds Tramps saistīja militāro palīdzību Ukrainai ar piekļuvi tās retzemju minerālu resursiem. Vienošanos šajā jomā bija paredzēts parakstīt 28. februārī, bet to izjauca Zelenska un Trampa strīds Baltajā namā.

Zelenskis raksturoja jaunāko vienošanās versiju kā "pilnīgi atšķirīgu no iepriekšējās" un atzīmēja, ka tajā tagad ir ieļauti punkti, kurus Ukraina jau bija noraidījusi agrāk notikušās sarunās.

Laikraksti "The New York Times" un "Financial Times" un aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka Vašingtona ir palielinājusi savas finansiālās prasības Kijivai. Ir ziņots, ka jaunais vienošanās projekts arī paplašina ASV kontroli pār Ukrainas dabas resursiem, ieskaitot minerālus, naftu, gāzi un kritisko infrastruktūru.

Tas ir radījis bažas, ka šī vienošanās var graut Ukrainas suverenitāti un radīt juridiskus šķēršļus tās centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES), jo daži punkti var būt pretrunā ES noteikumiem.

Zelenskis vēlreiz apliecināja, ka Ukraina neparakstīs nekādu vienošanos, kas varētu apdraudēt tās iestāšanās ES procesu.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 912 490

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 912 490 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1740 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 10 478 tankus, 21 796 bruņutransportierus, 25 451 lielgabalu un mīnmetēju, 1345 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1122 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 31 234 bezpilota lidaparātus, 3121 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 42 398 automobiļus un autocisternas, kā arī 3787 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aptauja

Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.