Gutērrešs noraida Putina ideju par ANO pārvaldi Ukrainā

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina nule pausto ideju par ANO vadītas pagaidu valdības izveidošanu Ukrainā.

Jautāts par Putina priekšlikumu, Gutērrešs sacīja: "Pirmkārt, Ukrainai ir leģitīma valdība, un tas, protams, ir jārespektē".

Putins iepriekš bija rosinājis nodot Ukrainu ANO pagaidu pārvaldībā, kamēr tiks sarīkotas jaunas vēlēšanas.

Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma izsludināts karastāvoklis, bet prezidenta un parlamenta vēlēšanas atliktas.

Daudzi Ukrainā uzskata, ka vēlēšanu rīkošana kara apstākļos būtu grūti īstenojama, turklāt būtu grūti nodrošināt karavīru un pārvietoto civiliedzīvotāju dalību.

Analītiķi skaidro, ka Maskava uztur vēlēšanu naratīvu, cenšoties deleģitimizēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārliecināt ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju mazināt Zelenska lomu miera sarunās.

ANO Augstais komisārs: Piespiedu Ukrainas bērnu pārvietošana un deportēšana ir kara noziegums

Piespiedu Ukrainas bērnu pārvietošana un deportēšana uzskatāma par kara noziegumu, ziņojumā secinājis ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks.

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ziņojumā, kas balstīts uz ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā (HRMMU) darbu, uzsvērts, ka civilās infrastruktūras, tostarp skolu un slimnīcu, iznīcināšana ir sagrāvusi bērnu dzīves un pasliktinājusi bērnu dzīves apstākļus, būtiski ierobežojot piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei.

Ziņojumā norādīts, ka no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni un 1833 - ievainoti. 86% gadījumu traumas radušās sprādzienu radīto seku rezultātā. Vislielākais cietušo skaits bija pirmajos kara mēnešos, tas samazinājās 2023. gadā, taču atkal pieauga 2024. gadā, Krievijai pastiprinot uzbrukumus, kā arī izmantojot tāldarbības raķetes un uzbrūkot no gaisa lielākām pilsētām.

Ziņojumā akcentēts, ka līdz 2024. gada decembrim vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku tika pārvietoti Ukrainas iekšienē, no kuriem aptuveni 737 000 ir bērni. 1,7 miljoni Ukrainas bērnu ir devušies bēgļu gaitās. Savukārt līdz 2024. gada beigām karadarbībā nopostīti 13% Ukrainas dzīvojamā fonda, kas veicinājis mājokļu īres cenu kāpumu un padarījis tos mazāk pieejamus pārvietotām ģimenēm. Tas arī apgrūtina piekļuvi pienācīgam mājoklim, pārtikai, veselības aprūpei un nodarbinātībai.

Ziņojumā norādīts, ka dokumentēti vismaz 1614 uzbrukumi mācību iestādēm, tā traucējot mācības 2,2 miljoniem skolēnu, kuri mācības apmeklēja klātienē. Tāpat dokumentēti vismaz 774 uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm.

Ziņojumā skaidrots, ka bērnu piespiedu pārvietošana un deportācija ir pretrunā starptautiskajām humānajām tiesībām. Krievija nesniedza informāciju par bērnu atrašanās vietu un liedza piekļuvi okupētajām teritorijām. Krievijas juridiskās un administratīvās sistēmas uzspiešana okupētajām teritorijām arī ir pretrunā starptautiskajām humānajām tiesībām.

Ziņojumā klāstīts, ka bērnam piedzimstot, tika izsniegta Krievijas dzimšanas apliecība, un piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un sociālā nodrošinājuma sistēmai bija uz Krievijas pilsonības pamata, tādējādi diskriminējot Ukrainas pilsoņus. Piespiedu kārtā reģistrējot bērnus Krievijas pilsonībā, Ukrainas bērni tika spiesti zvērēt uzticību okupētājam.

Skolās tika uzspiesta Krievijas mācību programma, izmantojot propagandas materiālus un militāro apmācību, skaidrots ziņojumā.

Savukārt Starptautiskā tiesa secināja, ka veids, kā Krievija īsteno izglītības sistēmu Krimā, iekļauj rasu diskrimināciju. Ukraiņu valodas lietošana un Ukrainas kultūras atbalstīšana tika uzskatīta par nelojalitātes pazīmi, tā liedzot bērniem vārda un kultūras identitātes brīvību.

ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs rekomendē starptautiskajai sabiedrībai turpināt sniegt Ukrainai finansiālu un tehnisku atbalstu, caur diplomātiskiem kanāliem veicināt deportēto bērnu meklēšanu un atgriešanu, atbalstīt pilsonisko sabiedrību un visus atbildības mehānismus.

Lai turpinātu atbalstīt ANO cilvēktiesību mehānismu darbu, 2024. gadā Latvija veica 150 000 eiro iemaksu ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā budžetā, kā arī 50 000 eiro iemaksu ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja budžetā.

ANO Augstais komisārs ziņojuma noslēgumā sniedz Krievijai desmit rekomendācijas, tai skaitā, nekavējoties pārtraukt karadarbību un izvest militāros spēkus no Ukrainas teritorijas, sniegt pilnu informāciju par pārvietotajiem un deportētajiem Ukrainas bērniem un pārtraukt viņu militāro apmācību.

Tāpat tas prasa pārtraukt diskrimināciju pret tiem, kas nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, atjaunot piekļuvi mācībām ukraiņu valodā un Ukrainas kultūrai, nodrošināt reparācijas par pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un nodrošināt ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojam piekļuvi okupētajām teritorijām.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.