21.3 °C
Vakar notikušajās Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva 14 gadus opozīcijā bijusī Leiboristu partija.
"Ļaudis ir pauduši savu gribu un viņi ir gatavi pārmaiņām, lai izbeigtu izrādīšanās politiku un atgrieztos pie politikas kā kalpošanas sabiedrībai," pēc uzvaras savā vēlēšanu iecirknī paziņoja leiboristu līderis Kīrs Stārmers.
"Ļaudis ir balsojuši, tagad ir mūsu laiks izpildīt solīto,"
viņš teica.
Konservatīvo premjerministrs Riši Sunaks jau drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas 22.00 pēc vietējā laika atzina savas partijas zaudējumu un apsveica leiboristus ar uzvaru. Vēlēšanu daļējie rezultāti liecina, ka leiboristu līdera Kīra Stārmera vadībā partija ieguvusi lielāko balsu vairākumu parlamentā kopš Tonija Blēra laikiem pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās. Viss liecina, ka Stārmers varētu tikt iecelts par premjeru jau piektdienas rītā, izbeidzot konservatīvo 14 gadus ilgo valdīšanu un Riši Sunakam pametot valdības vadītāja rezidenci Dauningstrītā. Apvienotajā Karalistē nav tradīcijas kā ASV, kur pēc prezidenta vēlēšanām valsts galva uzturas Baltajā namā vēl līdz 20. janvārim, kad zvērestu dod jaunievēlēais prezidents.
Leiboristiem paredz aptuveni 400 mandātu – gandrīz divas trešdaļas no 650 Pārstāvju palātas sastāva – un aptuveni 160 vietu vairākumu. Tas padara Stārmeru par ietekmīgāko leiboristu politiķi pēc Tonija Blēra. Īsajā kampaņā Stārmers mudināja vēlētājus "pavērt jaunu lapu" un izbeigt bijušo līderu Borisa Džonsona un Lizas Trasas skandālus, šķelšanās un ekonomiskās neizdarības. Stārmers ticis kritizēts par neefektīvo debatēšanas stilu un nepietiekamo informāciju par leiboristu valdības tālākajiem plāniem. Taču daudziem vēlētājiem pietika ar to, ka viņi izvēlējās balsot par leiboristiem, saisot viņu politiku ar cerībām uz pārmaiņām.
Riši Sunaka cerības uz panākumu pirmstermiņa vēlēšanās neattaisnojās un viņš uzņēmies atbildību par zaudējumu. Viņa atkāpšanās tiek gaidīta jau piektdienas rītā. Kā niecīgs mierinājums var kalpot fakts, ka premjeram izdevies uzvarēt savā vēlēšanu iecirknī. Toties Konservatīvo partija varētu būt cietusi otro smagāko zaudējumu partijas vēsturē, iegūstot tikai 154 mandātus.
Vēlēšanu rezultāti Apvienotajā Karalistē atšķiras no rezultātiem vairākās citās rietumvalstīs, kur pnākumus guvuši labējie politiskie spēki, piemēram, Francijā, Itālijā, Vācijā, Nīderlandē. Labējais populists, Reformu partijas līderis Naidžels Farāzā ar astoto mēģinājumu iekļuvis parlamentā. Uz konservatīvo neveiksmes fona viņa partija guvusi panākumus, pagaidām iegūstot gan tikai četrus mandātus. Farāžs paudis sajūsmu par savas partijas “patiesi ārkārtējo” rezultātu un solīja izveidot tuvākajos gados masu nacionālo kustību, lai konkurētu ar leiboristiem nākamajās vēlēšanaš,iespējams, 2029. gadā.
No Sunaka valdības locekļiem kā pirmais savu personīgo un partijas zaudējumu atzinis aizsardzības ministrs Grānts Šapss. Viņš vainoja zaudējumā iekšējās partijas ķildas. "Sabiedrībai ir apnikusi nebeidzamā politiskā ziepju opera, iekšējā sāncensība un šķelšanās starp partijas grupējumiem cīņā par personisko ietekmi."
"Leiboristi ne tik daudz uzvarēja vēlēšanās, kā konservatīvie tajās zaudēja,"
teica Šapss.
Bijusī parlamenta Pārstāvju palātas līdere Penija Mordonta, kura uzkrītoši zīmējās karaļa Čārlza III kronēšanas ceremonijā, zaudējusi vietu Portmutas vēlešanu iecirknī stundu pēc Šapsa. "Konservatīvo partija tika sakauta, jo viņi neattaisnoja cilvēku cerības," viņa teica pēc zaudējuma. No parlamenta tika izbalsota arī Liza Trasa, kura 45 dienas noturējās premjeres amatā pēc Borisa Džonsona gāšanas, bijušais konservatīvo dižvīrs Džeikobs Riss – Mogs un citi. Kā ierasts, daudzi vēlēšanu zaudētāji ņēmās kritizēt savus padomniekus un partijas amatpersonas. "Šos padomniekus, kas mūs novirzīja uz vēlēšanu leduskalnu, vajadzētu izraidīt uz kādu tālu salu okeānā," izteicies kāds no bijušajiem toriju ministriem.
Pēc smagā zaudējuma konservatīvo nometnē atsākušās ķildas un vainīgo meklēšana. Ekonomikas lejupslīdē tiek vainota globālā kovida pandēmija un bijušā konservatīvo līdera Deivida Kemerona pārtsiedzīgais lēmums 2016. gadā rīkot referendumu par izstāšanos no ES. Izstāšanās process ilga septiņus gadus, bet nav devis ne cerēto ekonomikas augšupeju, ne suverenitātes stiprinājumu, ne nelegālās migrācijas stingru ierobežošanu. Tikpat vienkārši bija kritizēt premjera Sunaka lēmumu par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, necenšoties izvērtēt iedzīvotāju neapmierinātības cēloņus.
"Mē neesam pietiekami apzinājuši vēlētāju gribu,"
tikai pēc zaudējuma atzina Sunaks.
