Lai uzvarētu karā ar Krieviju, Ukrainas armijai ir jāmaina savas kara metodes, piektdien paziņojis Ukrainas armijas jaunais virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis

58 gadus vecais Sirskis šonedēļ nomainīja Ukrainas armijas virspavēlnieka amatā Valēriju Zalužniju, kurš vadīja cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2024. gada februārī.

Pieredzējušajam ģenerālim jaunajā amatā jārisina neskaitāmas problēmas, no kurām ne mazāk svarīga ir 1000 kilometru garā frontes līnija, kas vairāk nekā gadu palikusi gandrīz nemainīga.

"Tikai pārmaiņas un nepārtraukta karadarbības līdzekļu un metožu pilnveidošana ļaus mums gūt panākumus šajā ceļā," sociālajos tīklos norādīja Sirskis. Viņš uzsvēra, ka armijai ir nepieciešama "skaidra un detalizēta plānošana", "ņemot vērā frontes vajadzības pēc jaunākajiem ieročiem, ko piegādā starptautiskie partneri".

Ukrainas sabiedrotie, jo īpaši Vašingtona un Brisele, cenšas uzturēt palīdzību Ukrainai, kas līdz šim ļāvusi Kijivai turēties pretī Krievijai, taču tās saskārušās ar iekšējo pretestību.

Sirskis pārņēmis armijas vadību laikā, kad nav skaidrības par to, kādi resursi būs pieejami Ukrainai, un Krievija pielāgo savu ekonomiku kara vajadzībām, palielinot ražošanu un jaunu karavīru vervēšanu.

Neraugoties uz panākumiem kaujas laukā, Sirskis nav kļuvis par tādu nacionālo varoni kā Zalužnijs, un viņam tikusi piedēvēta vienaldzība pret militārajiem zaudējumiem. Sirskis savā paziņojumā sociālajos tīklos, šķiet, centās atspēkot šo viņam piedēvēto īpašību, norādot, ka "karavīru dzīvības un labklājība vienmēr ir bijusi un paliek Ukrainas armijas galvenā vērtība".

Pēc Sirska iecelšanas Ukrainas armijas virspavēlnieka amatā Krievija un Ukraina uzbruka viena otrai ar droniem, raidot tos pret mērķiem dziļi aiz nekustīgās frontes līnijas.

Ukraina uzņēmās atbildību par uzbrukumiem divām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām naktī. Vienā no objektiem izcēlās plašs ugunsgrēks, aģentūrai AFP pastāstīja avots Ukrainas drošības dienestos.

Pēdējo divu mēnešu laikā ir pastiprinājušies uzbrukumi Krievijas naftas un gāzes objektiem, ko Kijiva ir nodēvējusi par taisnīgu atriebību infrastruktūrai, kas tiek izmantota Krievijas kara atbalstīšanai.

Avots AFP atklāja, ka droni trāpīja divām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas Krasnodaras apgabalā, piebilstot, ka šīs rūpnīcas ir likumīgi mērķi. "Tās ne tikai darbojas aizsardzības vajadzībām un nodrošina degvielu Krievijas karaspēkam, bet tās ir arī svarīgas Krievijas ekonomikai," piebilda avots.

Krievijas bruņotie spēki paziņoja, ka ir notriekuši 19 Ukrainas dronus četros dažādos reģionos un virs Melnās jūras, savukārt Ukraina paziņoja, ka ir notriekusi desmit no 16 Krievijas raidītajiem droniem.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.