15 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka apsver bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija atbrīvošanu no amata, kā arī plašākas izmaiņas valsts militārajā un politiskajā vadībā.
Baumas par Zalužnija iespējamo nomaiņu virmo jau kādu laiku, bet tagad Zelenskis pirmo reizi apstiprinājis, ka varētu izlemt par sabiedrībā un armijā labi ieredzētā ģenerāļa atcelšanu no amata.
Vajadzīgs restarts
Intervijā Itālijas telekanālam "Rai 1" Zelenskis atbildēja uz jautājumu par Zalužnija iespējamo nomaiņu. Prezidents atzina, ka tādu iespēju apsver, bet viņš par to domā plašāku pārmaiņu kontekstā. "Ir nepieciešams restarts, jauns sākums," paziņoja Zelenskis. "Man padomā ir kas nopietns, kas neattiecas uz vienu cilvēku, bet uz valsts vadības virzienu," uzsvēra prezidents. Šādas pārmaiņas varētu notikt vairākās sfērās, ne tikai militārajā vien.
"Ja mēs gribam uzvarēt, mums visiem ir jāiet vienā virzienā, jābūt pārliecinātiem par uzvaru, mēs nedrīkstam zaudēt drosmi, nolaist rokas, mums ir jābūt pareizai pozitīvai enerģijai,"
paziņoja prezidents.
Runas par Zelenska nodomu atcelt Zalužniju no amata uzvirmoja pagājušajā nedēļā, kad par to ziņoja rietumvalstu un Ukrainas mediji. Zelenskis pagājušās nedēļas sākumā esot piedāvājis Zalužnijam atkāpties no amata, tomēr ģenerālis to noraidījis. Laikraksts "Financial Times" vēstījis, ka Zelenskis virspavēlniekam piedāvājis citu amatu, tomēr šis piedāvājums esot noraidīts. Zalužnijs par šīm runām komentārus nav sniedzis, bet Zelenska komanda šādus plānus iepriekš ir noliegusi. Baumas par bruņoto spēku vadītāja un prezidenta attiecību saasināšanos parādījās pēc Ukrainas pagājušā gada pretuzbrukuma, kura gaitā lielus panākumus pret Krievijas karaspēku gūt neizdevās. Kopš tā brīža daži Zelenska sabiedrotie ir kritizējuši Zalužniju, tostarp par uzvaras plāna trūkumu. Baumas vēl vairāk pastiprinājās, kad pērnā gada novembrī Zalužnijs esejā un intervijā izdevumam "Economist" situāciju kaujaslaukā salīdzināja ar strupceļu. Šāds situācijas raksturojums nepatika Zelenskim, kurš šo secinājumu ir noraidījis. Pēc Zalužnija komentāriem Zelenskim nācies nomierināt ārvalstu partnerus, sakot, ka karš nav nonācis strupceļā un Ukrainai ir vērts palīdzēt, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem, kuri uzskatāmi par Ukrainas prezidentam pietuvinātiem.
Zelenskis šobrīd gribot, lai bruņoto spēki nāk klajā ar stratēģiju, kas pamudinās sabiedrotos turpināt palīdzību.
Būtu nepopulārs solis
Zalužnija nomaiņa nebūtu sabiedrībā atbalstīts solis. Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptaujā pret šādu iespējamu lēmumu decembrī izteicās 72% aptaujāto. Arī Ukrainas politiskajās aprindās šādi plāni izpelnījušies kritiku. "Ir pienācis brīdis, kad politika var gūt virsroku pār saprātu un valsts interesēm," paziņojis Kijivas mērs Vitālijs Kličko, kuram iepriekš bijušas domstarpības ar prezidentu. Tikmēr Vašingtona publiski nemēģina ietekmēt Ukrainas politiku. ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans intervijā telekanālam CBS norādīja, ka Baltais nams ir informēts par iespējamām izmaiņām Ukrainas vadībā un neietekmēs personāla jautājumus, kas ir Ukrainas un tās prezidenta ziņā.
Piecdesmit gadus vecais Zalužnijs ir Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks kopš 2021. gada. Viņš izpelnījies plašāku atzinību Ukrainā par spēju kara sākumā apturēt Krievijas armiju. Ģenerāļa popularitāti nav mazinājis arī pagājušā gada Ukrainas pretuzbrukums, kurā cerētos panākumus neizdevās gūt. Zalužnija iespējamo pēcteču vidū apskatnieki piemin militārās izlūkošanas priekšnieku Kirolo Budanovu un sauszemes spēku komandieri Oleksandru Sirski.
Pats Zalužnijs tikmēr ir sniedzis savu skatījumu uz mūsdienu kara gaitu un tehnoloģiju lomu tajā.
Esejā raidorganizācijai CNN viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir jāpārdomā sava kara stratēģija un jāiemācās cīnīties ar ierobežotiem resursiem.
Runas par virspavēlnieka nomaiņu nāk Ukrainas bruņotajiem spēkiem grūtā brīdī, ņemot vērā to, ka pēdējos mēnešos uzbrukumā lielākoties iet Krievijas armija, bet Ukrainas bruņotie spēki izjūt lielu munīcijas trūkumu. Par papildu palīdzību Ukrainai nav spējis vienoties ASV Kongress, un šādos apstākļos Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir grūti plānot militārās operācijas. Esejā CNN Zalužnijs uzsvēra tehnoloģiju lomu un aicināja izbeigt "vecmodīgu stereotipisku domāšanu", jo tikai tā varēs gūt uzvaru. Ģenerālis arī vērsa uzmanību uz mobilizācijas problēmām Ukrainā. Parlaments ir noraidījis iepriekšējo mobilizācijas plānu, kas paredzēja iesaukt papildu 500 000 cilvēku. Valdība parlamentā tagad ir iesniegusi jaunu plānu, kurā veiktas izmaiņas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
