Haiti premjerministrs Ariels Anrī paziņojis par gatavību atkāpties no amata, tādā veidā cenšoties izbeigt valsti pārņēmušo vardarbību.

Anrī vietā varas grožus Haiti pārņems pārejas padome, kas mēģinās nobruģēt ceļu uz pirmajām vēlēšanām valstī kopš 2016. gada.

Pakļaujas spiedienam

Bandu vardarbība Haiti uzliesmoja brīdī, kad Anrī atradās Kenijā, kur notika sarunas par ANO atbalstītu starptautisko policijas spēku sūtīšanu uz Haiti, kuru novājinājušas dabas katastrofas un hroniska nestabilitāte. Anrī centieni atgriezties valstī bijuši nesekmīgi, un viņam acīmredzami nācās pakļauties kaimiņvalstu un arī Vašingtonas spiedienam amatu atstāt. "Manis vadītā valdība atkāpsies tūlīt pēc padomes" un pagaidu premjera iecelšanas, videouzrunā paziņoja Anrī, kurš izteica pateicību Haiti iedzīvotājiem par iespēju ar godu kalpot valstij. Viņa paziņojums izskanēja pāris stundu pēc tam, kad Jamaikā bija notikusi Karību jūras reģiona valstu (CARICOM) sanāksme, kurā piedalījās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. 

Anrī šobrīd uzturas Puertoriko, jo viņam tika liegta ielidošana gan Haiti, kuras lidostas nedarbojas, gan arī Haiti kaimiņvalstī Dominikānas Republikā. 

CARICOM prezidējošās valsts Gajānas prezidents Irfaans Ali, kurš par Anrī demisiju paziņoja, vēl pirms to bija izdarījis pats Haiti premjers, pavēstīja, ka pārejas padomē būs septiņi locekļi ar balsstiesībām, kā arī vēl divi novērotāji. Padomē būs pārstāvji no vairākām politiskajām koalīcijām, privātā un pilsoniskā sektora, kā arī viens reliģiskais līderis, atklāja Gajānas prezidents. Padomei būs ātri jāizraugās pagaidu premjers. Ali arī uzsvēra, ka ar Haiti bandām konsultācijas nav notikušas.

Nav parlamenta un prezidenta

Anrī premjera amatā stājās 2021. gada jūlijā – divas nedēļas pēc tam, kad tika noslepkavots Haiti prezidents Žovenels Moiss, kurš jau bija izraudzījies Anrī kā nākamo valdības vadītāju. Prezidenta amats Haiti šobrīd ir vakants, un nedarbojas arī parlaments, jo Anrī vairākkārt ir atlicis vēlēšanas, uzstājot, ka drošības situācija tās neļauj rīkot. Premjers februārī paziņoja, ka vēlēšanas tiks rīkotas nākamgad. Lai arī septiņdesmit četrus gadus vecais Anrī amatā ir nepilnus trīs gadus, tas ir ilgākais premjera pilnvaru termiņš kopš pašreizējās konstitūcijas pieņemšanas 1987. gadā, norāda aģentūra "Associated Press". 

Kamēr premjers atradās Kenijā, bandas februāra beigās sāka vērienīgus uzbrukumus valsts iestādēm Portoprensā, kā arī ielauzās galvaspilsētas cietumos, no kuriem atbrīvoja apmēram 4000 ieslodzīto. 

Tiek lēsts, ka bandas šobrīd kontrolē 80% Portoprensas. Vardarbības dēl savas mājas Haiti pametuši vairāk nekā 360 000 cilvēku, paziņojusi ANO Starptautiskā migrācijas organizācija. Daži apskatnieki pat uzskata, ka valstī notiekošo var uzskatīt par pilsoņu karu.

Jārunā ar bandām

Uzmanība šobrīd tiek pievērsta bandām un to reakcijai uz Anrī demisiju, ko tās bija pieprasījušas. Arī nākamajai valdībai nāksies "runāt ar bandām, tās nevar apspiest," intervijā aģentūrai "Associated Press" norādīja Virdžīnijas Universitātes profesors Roberts Fatons. Jaunā valdība droši vien mēģinās pierunāt bandas nolikt ieročus, tomēr nav zināms, ko tā spēs nemierniekiem piedāvāt. Nav arī zināms, kad un vai izdosies panākt starptautisko spēku nosūtīšanu uz Haiti. Anrī jau 2022. gadā mēģināja panākt starptautiskās sabiedrības dalību miera uzturēšanā Haiti, kurā drošības situācija kļuva aizvien sliktāka. Liela atsaucība nav bijusi, tostarp tāpēc, ka tika apšaubīta Anrī valdības leģitimitāte. Nosūtīt uz Haiti apmēram 1000 policistu ir piekritusi Kenijas valdība. Šo soli tomēr bloķē Kenijas tiesa, norādot, ka Kenija un Haiti nav noslēgušas attiecīgu līgumu par šādu spēku sūtīšanu. Vašingtona šo spēku izvietošanai Haiti jau solījusi piešķirt 300 miljonus dolāru. 

Nav prognozējama arī Haiti sabiedrības reakcija uz ANO spēku parādīšanos. 

ANO spēki rietumu puslodes nabadzīgākajā valstī jau bija izvietoti no 2004. līdz 2017. gadam, un šo misiju pavadīja vairāki seksuālās vardarbības skandāli, kā arī aizdomas, ka tieši ANO miera uzturētāju dēļ Haiti izcēlās holeras epidēmija. Drošības pakalpojumu firmas "Global Guardian" eksperts Maiks Balārds intervijā aģentūrai "Reuters" pauda šaubas par Kenijas kontingenta iespējām uzturēt kārtību Haiti. Viņš uzsvēra, ka par šo jautājumu vajadzētu parūpēties ASV, kā arī Karību jūras reģiona valstīm, piemēram, Dominikānas Republikai. Savienotajām Valstīm tomēr jau ir izdevies pastiprināt savas vēstniecības apsardzi Portoprensā, kā arī izvest no vēstniecības daļu darbinieku. Haiti pametuši arī Eiropas Savienības diplomāti.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.