Kijiva bez ASV atbalsta turpinās zaudēt teritorijas, pirmdien ASV Kongresā brīdināja Savienoto Valstu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss.

Bez papildu militārās palīdzības Ukraina var nonākt situācijā, kad tā kaujaslaukā pastāvīgi zaudē, uzskata ASV izlūkdienestu vadītāji.

Ar savām bažām šajā sakarībā pirmdien Kongresā ikgadējā pasaules draudu apskata gaitā dalījās Bērnss un ASV nacionālās izlūkošanas direktore Evrila Heinsa.

Tālāka ASV Ukrainas palīdzības aizkavēšana novedīs pie jauniem teritoriāliem zaudējumiem, bet sekas būs jūtamas Eiropā un Klusā okeāna reģionā, norādīja amatpersonas.

"Ja būs redzams, ka mēs atsakāmies no Ukrainas atbalstīšanas, tas ne tik vien sēs šaubas mūsu sabiedrotajos Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī vairos Ķīnas vadības ambīcijas visdažādākajās situācijās," brīdināja Bērnss.

Heinsa savukārt norādīja uz "munīcijas ražošanas pastāvīgo pieaugumu Krievijā", kā arī munīcijas iegādi Ziemeļkorejā un Irānā.

Šajā kontekstā Ukrainai būs grūti saglabāt "smagā darbā gūtos panākumus" cīņā ar Krievijas armiju.

"Bez papildu palīdzības mēs redzēsim vēl vairākas Avdijivkas. Un tā, kā man šķiet, Savienotajām Valstīm būs milzīga un vēsturiska kļūda," 

sacīja Bērnss.

Ar papildu palīdzību Ukraina spēs noturēt savas pozīcijas frontē līdz 2025. gada sākumam, norādīja CIP direktors.

"Ukraina spēs arī turpmāk nodarīt zaudējumus Krievijai, veicot triecienus ne tikai Krimā, bet arī Melnās jūras flotei," sacīja Bērnss.

Februāra sākumā aģentūra "Bloomberg" rakstīja par Ukrainas vadības bažām, ka Krievijas armijas uzbrukums vasarā var gūt zināmu impulsu, ja Kijivas sabiedrotie nespēs būtiski palielināt munīcijas piegādes.

Atbilstoši izdevuma avotu informācijai Ukrainas amatpersonas saskata riskus, ka Krievijas armija varētu pārraut ukraiņu aizsardzību.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 425 890

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 425 890 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 6747 tankus, 12 901 bruņutransportieri, 10 522 lielgabalus un mīnmetējus, 1016 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 713 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8084 bezpilota lidaparātus, 1920 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 13 870 automobiļus un autocisternas, kā arī 1691 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.