Sagaidāms, ka jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija visādi iesaistīsies Eiropā, atbalstot labējās Eiropas partijas, kas ideoloģiski tuvas Trampa ideoloģijai, šādu viedokli sociālajā tīklā "Facebook" pauž Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) līdzdibinātājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Noskatoties ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Venss uzrunu Minhenes konferencē, Garisons secinājis, ka sāk veidoties skaidrāks skatījums par ASV jaunās administrācijas politiku iepretim Eiropai, NATO, Ukrainai un Krievijai.
Bijušais AM valsts sekretārs lēš, ka pastāv iespēja, ka ASV var sākt atbalstīt Eiropas labējās partijas praktiski, tostarp, ar lieliem sociālo tīklu resursiem. Tāpat esot iespējama attiecību pasliktināšanās ar ASV esošās administrācijas personā.
"Saliekot kopā Trampa slavinošos vārdus Putinam un Vensa runu Minhenē, man liekas, ka visdrīzāk jaunā ASV administrācija ir noticējusi Krievijas stāstam par Krieviju kā Trešo Romu un patiesi konservatīvo vērtību citadeli," uzsvēris Garisons. "Iespējams, šāda ticība ir pamats tam, ka ASV administrācijas komunikācijā Eiropa tai ir lielāka problēma nekā Krievija."
Garisons lēš, ka Maskava iespējamās sarunās ar ASV "uz galda liks Eiropas pārdali un atgriezīsies pie 2021. gada ultimāta NATO".
"Katrā ziņā, ASV viceprezidenta Vensa uzstāšanās Minhenē, manuprāt, ir ieviesusi lielāku skaidrību par notikumu attīstību un ASV politiku, tādēļ mums pašiem Eiropā ir jālemj, vai bruņosimies, vai konfliktēsim ar ASV un vai arī sakausim Krieviju?" spriež bijušais ierēdnis.
Jau ziņots, ka ASV Venss runā Minhenē mudinājis Eiropu atvērt iespējas galēji labējām partijām. Venss piektdien Minhenē savā runā, ko vēlāk atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, vērsās pret Vāciju un Eiropas Savienību (ES) par imigrāciju, vārda brīvību un citiem jautājumiem.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2 °C


































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




















































































































































