Valsts sekretāra Garisona aiziešanu pavada bažas

"Mīļie draugi un cīņu biedri, gribu jūs informēt, ka esmu iesniedzis ministram atlūgumu un mēneša laikā atstāšu darbu Aizsardzības ministrijā," tā pirmdienas rītā saviem sekotājiem feisbukā pavēstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sekretārs Jānis Garisons.

Ne šajā ierakstā, ne arī vēlāk medijiem viņš nav atklājis, kas tieši licis pieņemt šādu lēmumu. Arī nākotnes plāni ir nenoteikti, par ko liecina piebilde: "Esmu atvērts jauniem izaicinājumiem un jauniem darba piedāvājumiem!"

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds pieņēmis J. Garisona atlūgumu. Ministrs novērtējot viņa paveikto aizsardzības nozarē – tā ar padomnieces starpniecību informējis ministrs. A. Sprūds sola, ka arī pēc ministrijas augstākā ierēdņa nomaiņas tikšot turpināts "mērķtiecīgs darbs pie aizsardzības nozares prioritāšu īstenošanas un pilnveidošanas, nodrošinot caurspīdīgu iepirkumu sistēmu, stiprinot kaujas spējas, ieviešot valsts aizsardzības dienestu, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un nemainīgi sniedzot atbalstu Ukrainai".

Pārtikas iepirkuma skandāls un attiecības ar jauno ministru

J. Garisons ir bijis valsts sekretāra amatā kopš 2015. gadā, un darba vietas maiņa ierēdnim nav nekas neparasts, turklāt AM valsts sekretāra amats ir labs tramplīns tālākajai karjerai. Jāatgādina, ka Edgars Rinkēvičs (AM valsts sekretārs no 1997. līdz 2008. gadam) tagad ir Valsts prezidents, bet Jānis Sārts (no 2008. līdz 2015. gadam) vada NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru. Tomēr J. Garisons nolēmis aiziet laikā, kad aizsardzības nozarei pievērsta pastiprināta uzmanība – regulāri izskan dažādu ekspertu atziņa, ka Krievijas nodoms uzbrukt Baltijas valstīm jāvērtē ļoti nopietni. Vienlaikus pieaug aizsardzības nozarei piešķirtais finansējums, līdz ar to arī interese par tā "apgūšanu", kā to parādīja arī nesenais skandāls ar 220 miljonus eiro vērto iepirkumu par centralizēto pārtikas iegādi Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kurā uzvarēja nelielais ēdināšanas uzņēmums "Zītari LZ". Jau tolaik izskanēja mājieni, ka arī Garisonam būtu jāuzņemas sava daļa atbildības par to, ka process nav pietiekami kontrolēts. "Nevar aprobežoties tikai ar iepirkumu komisijas locekļu atbildību, būtu jāvērtē arī ministrijas atbildība. (..) Tā kā iepirkums ir norisinājies divus gadus, definēts kā prioritārs un stratēģiski svarīgs, ir amatpersonas, kuru tiešais pienākums bija pārraudzīt šī iepirkuma norisi un kurām vajadzēja veikt darbības, lai nepieļautu šāda līguma noslēgšanu," pēc revīzijas veikšanas šā gada jūnijā norādīja Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme, vienlaikus gan atzīmējot, ka par citiem iepirkumiem aizsardzības nozarē šādu pārmetumu neesot – šīs drīzāk esot izņēmums. J. Garisons tolaik presē godīgi atzina, ka viņš par pārtikas iepirkuma detaļām uzzinājis tikai no medijiem. Tomēr viņš arī norādīja, ka tas ir princips – neiejaukties iepirkumos, lai neradītu aizdomas par to negodīgu ietekmēšanu. "Ja es sākšu prasīt komisijai par iepirkumu, ja sāksim piekopt šādu praksi, tad ietekmēsim iepirkumu komisijas locekļus," AM valsts sekretārs tolaik pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Viņš arī aktīvi iesaistījās šī jautājuma risināšanā, lai valsts neciestu zaudējumus, tāpēc par šo epizodi pārmetumi viņam vēlāk vairs nav izvirzīti.

Taču iemesls Garisona aiziešanai varētu būt cits – nespēja sastrādāties ar jauno aizsardzības ministru un viņa komandu, "Latvijas Avīzei" atklāja ar ministriju saistīti avoti. Jāatgādina, ka pēc valdības maiņas septembrī Aizsardzības ministrijas vadību pārņēma partija "Progresīvie", bet par ministru Ināras Mūrnieces vietā kļuva Andris Sprūds. "Progresīvie" iepriekš demonstrējuši atšķirīgu skatījumu uz aizsardzības nozares attīstību, piemēram, iebilstot pret valsts aizsardzības mācību skolās un arī obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Jaunā ministra darbā gan tas pagaidām nav izpaudies – pirmajās simt darba dienās viņš ir diezgan cieši pieturējies pie līdzšinējā kursa.

"Nekas nav nācis viegli"

Bijušie aizsardzības ministri, kuru vadībā iepriekš strādājis J. Garisons, atzina, ka valsts sekretāra aiziešana viņiem rada bažas. "Zinot aizsardzības nozari, ir ļoti šaurs loks cilvēku, kas to darbu var darīt. Protams, ka tas visu palēnina. Lielāka atbildība gulsies uz ministru. Izglītības un zinātnes ministrija pēc šādām izmaiņām, kad to pamet vairāki vadoši darbinieki, ir diezgan noplicināta, tāpat Veselības ministrija," saka Artis Pabriks ("Latvijas attīstībai"). Protams, neviens ierēdnis neesot mūžīgs, taču jāņem vērā arī ģeopolitiskā situācija, kas neļauj atlikt vai palēnināt svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Līdzīgu viedokli pauž arī Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība): "Šobrīd aizsardzības nozarē ir daudz svarīgu lietu – Sēlijas poligona izveide, Lielvārdes lidostas pielāgošana jaunajām vajadzībām, militārās rūpniecības attīstība un daudz kas cits. Man ir zināmas bažas, vai šie projekti virzīsies uz priekšu tik ātri, cik nepieciešams."

Arī pats J. Garisons savā feisbuka ierakstā atgādina galvenos darbus, pie kā kopā ar kolēģiem strādājis, lai attīstītu Latvijas pašaizsardzības spējas – poligonu pārbūve, militārās industrijas izveide, Valsts aizsardzības korporācijas izveidošana, Valsts aizsardzības dienesta ieviešana. "Saprotu, ka tas viss tagad liekas kā pašsaprotams un radies pats no sevis. Bet nekas nav nācis viegli. Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," viņš raksta. Pašlaik par ļoti svarīgu darbu J. Garisons uzskata Latvijas armijas nodrošināšanu ar pietiekamiem munīcijas krājumiem: "Militārās industrijas kapacitāte Eiropā ir nepietiekama. Bez industriālās bāzes līdz šim nav nevienā nopietnā karā uzvarēts."