Eiropas zušu pārvaldība neatbilst zinātnieku "nulles nozvejas" ieteikumam, informēja Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas projektu vadītāja Marta Lilientāle.
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (International Council for the Exploration of the Sea (ICES)) publicējusi savus zinātniskos ieteikumus par Eiropas zuša aizsardzību un zvejas iespējām 2025. gadam, stingri ieteicot "nulles nozvejas" politiku visos zuša dzīves posmos, lietojumiem un dzīvotnēs.
Lilientāle skaidro, ka Eiropas zuša populācija ir kritiski apdraudēta, un tās rekrutēšana ir nokritusies zem 10% no vēsturiskā vidējā līmeņa.
Tomēr esošie pārvaldības pasākumi Eiropā ievērojami atšķiras no šiem ieteikumiem. ICES arī iesaka samazināt visus cilvēka izraisītos zušu mirstības faktorus un uzlabot pieejamo dzīvotņu kvalitāti un apjomu.
ICES jaunākajos ieteikumos uzsvērts, ka pat minimāla zušu zveja ir nesaskaņojama ar ilgtspējības mērķiem, un "nulles nozvejas" pieeja jāpiemēro arī stikla zušu nozvejai akvakultūrai un krājumu atjaunošanas nolūkiem. Aizsardzības ieteikumi norāda uz nepieciešamību samazināt visus cilvēka izraisītos ietekmes faktorus uz zušu populācijām līdz nullei, kā arī atjaunot dzīvotnes gan pēc kvalitātes, gan platības.
Eiropas zutis (Anguilla anguilla) kopš 2008. gada ir iekļauts Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature (IUCN)) Sarkanajā sarakstā kā kritiski apdraudēta suga, un tas ir ietverts vairākos starptautiskos aizsardzības līgumos (CMS un CITES). Neraugoties uz to, zušu zveja turpinās, skaidro Lilientāle.
ICES ziņojumi liecina, ka pēdējos gados ikgadējie dzelteno un sudrabzušu komerciālie nozvejas apjomi pārsniedz 2000 tonnu, bet stikla zušu nozveja sasniedz vidēji 57,4 tonnas gadā. Arī rekreācijas nozvejas apjomi ir ievērojami, kas vēl vairāk pasliktina zušu krājumu situāciju. Tikai Īrija, Slovēnija, Malta un Norvēģija ir pilnībā aizliegušas zušu zveju.
Zušu populāciju pārvaldība Eiropas Savienībā (ES) ir noteikta ar Padomes Regulu Nr. 1100/2007, kuras mērķis ir veicināt zušu krājumu atjaunošanu. Tomēr 2022. gada ICES izvērtējums norāda, ka šī regula nav sasniegusi galveno mērķi - palielinātu sudrabzušu populāciju. Lai arī atsevišķās ES jūras ūdeņu teritorijās ir noteikti zvejas aizliegumi un ierobežojumi zušu rekreācijas zvejai, šie pasākumi nav būtiski samazinājuši zušu zvejas mirstību, īpaši stikla un sudrabzušiem.
Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komiteja (General Fisheries Commission for the Mediterranean (GFCM)) plāno pieņemt ilgtermiņa zušu pārvaldības pasākumus, kas norāda uz turpmākajiem starptautiskajiem centieniem aizsargāt apdraudēto sugu.
Vecākā politikas referente un Eiropas zušu projekta vadītāja Niki Sporonga norāda, ka pašreizējā Eiropas zušu pārvaldība nesaskan ar zinātniskajiem ieteikumiem. Pieņemtie zivsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības mērķi attiecībā uz zušu krājumu atjaunošanu netiek īstenoti. Šie solījumi ir jāīsteno nekavējoties gan valstu iekšzemes, gan ES un starptautiskajos ūdeņos, uzsver Sporonga.