7.3 °C
Pasaule piedzīvo pārmaiņas, kas vēl tikai pirms dažiem gadiem būtu šķitušas neiedomājamas. Uz spēles ir līdzšinējās noteikumos balstītās starptautiskās kārtības turpmāka pastāvēšana, un globālā valstu kopiena ir tik sašķelta un sadrumstalota kā vēl nekad agrāk kopš Otrā pasaules kara beigām.
Atšķirīgas vīzijas par turpmāko pasaules kārtību paver ceļu jaunai pieejai starptautisko jautājumu risināšanā. Jau tikuši pārkāpti un apšaubīti līdz šim par fundamentāliem uzskatītie valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes principi.
Visuzskatāmāk tas vērojams Ukrainā, kur ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle turpina klaji pārkāpt Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu pamatprincipus. Krievijas karš mokoši turpinās jau ceturto gadu, un tā sekas atbalsojas tālu ārpus Ukrainas robežām. Šis karš ir ne vien apdraudējis pašas Ukrainas suverenitāti un tās tautas nākotni, bet arī līdz pašiem pamatiem satricinājis Eiropas drošības izkārtojuma balstus.
Karš Ukrainā ir par Ukrainu. Un par Eiropu. Taču uz spēles ir kas vairāk.
Pasaule, kurā valda starptautisko tiesību normas, kur spēks nenozīmē privilēģijas un kur visām valstīm – kā lielām, tā mazām – jāievēro vieni un tie paši noteikumi.
Pirms 80 gadiem mūsu priekšteči apņēmās pasargāt turpmākās paaudzes no kara posta. Tas tika paveikts, apzinoties, ka mieru un drošību iespējams nosargāt tikai kopīgiem spēkiem un ka tam nepieciešama sadarbība globālā un reģionālā līmenī.
Visām valstīm, kā lielām, tā nelielām, ANO Statūti un starptautiskās tiesības ir kas vairāk nekā vienīgi solījums. Tā ir aizsardzība. Aizsardzība mūsu suverenitātei, teritoriālajai neaizskaramībai un valstiskajai neatkarībai. Aizsardzība pret tādu pasauli, kurā "stiprie dara to, ko var, bet vājie lai pacieš, jo tā pieklājas".
Tieši tāpēc mums strikti jāiestājas pret agresiju ikreizes un ikvienā vietā, kur tāda notikusi. Tāpēc mums jāstāv sardzē par ANO statūtu nospraustajiem mērķiem un principiem.
No šā gada 1. janvāra Dānija ir ieņēmusi vēlētas dalībvalsts vietu ANO Drošības padomē. Kā viena no ANO dibinātājvalstīm un kā valsts, kas allaž iestājusies par multilaterāliem risinājumiem, Dānija dalību ANO Drošības padomē uztver kā privilēģiju, kas tomēr nes sev līdzi arī pienākumu: iestāties par un aizstāvēt ANO statūtus un starptautiskās tiesības, kā arī veicināt mieru un drošību laikā, kad pieaug tos apdraudošais saspīlējums. Taču uzskatām, ka jauni izaicinājumi nozīmē arī jaunas iespējas: iespējas nelokāmi aizstāvēt tiesiskuma principus, padarīt dzirdamas to pušu balsis, kuras nereti paliek nesadzirdētas, kā arī padarīt ANO Drošības padomes darbu efektīvāku, caurskatāmāku un iekļaujošāku.
Dānijas nostāja ir tāda, ka ANO statūtu principi ir nemainīgi un negrozāmi. Un tāda ir arī Latvijas nostāja.
Tas ir viens no vairākiem pamatojumiem, kāpēc Dānija apsveic un visiem spēkiem atbalsta Latvijas kandidatūru uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu 2026.–2027. gada termiņam. Latvijas iniciatīva pirmoreiz kļūt par Drošības padomes locekli ir nozīmīga un nāk īstajā laikā. Latvija ir pilnā mērā gatava uzņemties atbildību, ko uzliks vieta pie šīs padomes galda. Allaž nelokāmi iestājoties par ANO statūtu ievērošanu, Latvija ir arvien no jauna apliecinājusi savu gatavību dot konstruktīvu artavu miera un starptautiskās drošības nosargāšanai pasaulē.
Tāpat kā Dānija, arī Latvija stingri iestājas par visu ANO dalībvalstu neatkarību un teritoriālo viengabalainību. Tāpat kā Dānija, Latvija spēj novērtēt starptautiskās sadarbības nozīmi un iestājas par noteikumos balstītu starptautisko kārtību un visu valstu suverenitāti.
Zviedru izcelsmes ANO ģenerālsekretārs Dāgs Hammaršelds savulaik ir teicis šādus vārdus: "Ir tāds teiciens, ka Apvienotās Nācijas netika veidotas, lai aizvestu mūs uz debesīm, bet gan lai pasargātu mūs no elles."
Aicinām kopīgi stāvēt sardzē par ANO pamatprincipiem – valstu suverēno vienlīdzību, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību. Par principiem, kas ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu starptautisko drošību un mieru pasaulē.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
