Jau novembra pirmajā pusē bija jāsāk darboties jaunajai Eiropas Savienības un Šengenas zonas ieceļošanas–izceļošanas sistēmai, tomēr automatizētās robežkontroles uzsākšanas datums atkal ir atlikts, jo vairākas ES valstis vēl nav gatavas tās ieviešanai.

Reklāma

Jaunās sistēmas mērķis ir uzlabot kontroles efektivitāti uz Šengenas ārējām robežām. Iecerēts, ka sistēma palīdzēs kontrolēt trešo valstu pilsoņu plūsmu, kas Eiropas valstīs ieceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā.

Par šādas sistēmas ieviešanu ES dalībvalstis vienojās jau 2017. gadā. Pašlaik gan nav zināms, kad tieši šī sistēma varētu tikt ieviesta, tomēr Eiropas Komisija min, ka tas varētu notikt pakāpeniski. ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone konkrētu datumu nosaukt vairās: "Es ceru, ka mēs varēsim sākt pēc iespējas ātrāk, bet pagaidām nav jaunu termiņu." Sīkāka informācija tiek solīta tuvākajās nedēļās.

ES ieceļošanas–izceļošanas sistēmas (IIS) ieviešana jau atlikta divas reizes. Sākotnēji sistēmu bija paredzēts ieviest šovasar, bet tad bija bažas par sistēmas ietekmi uz Pasaules kausa izcīņu regbijā un olimpiskajām spēlēm. Tāpēc sistēmas ieviešanu pārcēla uz 2024. gada 6. oktobri. Tomēr, lai novērstu ceļošanas neērtības un kavēšanos, datums vēlreiz tika pārcelts – šoreiz uz 10. novembri. 

Francija, Vācija un Nīderlande ir ziņojušas, ka nav gatavas sistēmas ieviešanai. Vairākas valstis nav paspējušas veikt nepieciešamo sistēmas un ierīču testēšanu.

Iecerēts, ka IIS būs automatizēta IT sistēma, kas aizstās zīmogu iespiešanu pasēs. Ceļotājiem, kas ieceļos blokā no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, būs jāreģistrē savi personas dati, kā arī biometriskie dati – pirkstu nospiedumi un sejas attēli. Šie dati tiks glabāti datubāzē trīs gadus, un informācija izmantota, lai reģistrētu ieceļošanas un izceļošanas datumu un vietu.

Tiek solīts, ka IIS būs arī būtiska nozīme ES drošības uzlabošanā, jo biometrisko datu vākšana palīdzēs identitātes viltošanas apkarošanā.

IIS reģistrēs visus trešo valstu pilsoņus, kuri ieceļos Eiropas Savienībā un izceļos no tās – gan tos, kam nepieciešama vīza, gan tos, kam tā nav nepieciešama.

Tā sniegs iespēju iestādēm sekot līdzi, cik laika ieceļotāji pavada Šengenas zonā, un identificēt personas, kuras pārsniedz uzturēšanās ilgumu. Sistēma arī fiksēs atteiktas ieceļošanas gadījumus.

Būtiski, ka sistēma veicinās informācijas kopīgošanu reāllaikā – robežu iestādēm visā ES vienlaikus būs pieeja aktuālajai informācijai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.