16.2 °C
Ja seko līdzi procesiem valstīs, kuras tiek uzskatītas par demokrātiskām, piemēram, Slovākijā vai Ungārijā, jāsecina, ka mēs nepietiekami novērtējam to izteikšanās brīvības līmeni, kāds ir Latvijā.
Citiem vārdiem sakot, es ļoti skeptiski vērtēju apgalvojumus, ka Latvijā ir draudi runas brīvībai. Tajā pašā laikā nereti parādās iniciatīvas, kuru autori, manā skatījumā, nekāro runas brīvību ierobežot, tomēr kaut kādu pārpratumu dēļ apmaldās trijās priedēs.
2024. gada 16. maijā Saeimas deputātu grupa lūdza iekļaut parlamenta darbakārtībā grozījumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Savukārt 20. maijā Saeimas prezidijs nolēma šos grozījumus nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Likumprojekts ir sācis savu gaitu. To veido divi priekšlikumi. Par viena no tiem nepieciešamību šaubu nav. Proti, tas paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā (tostarp latgaliešu rakstu valodā).
Jocīgāks ir priekšlikums par priekšvēlēšanu aģitāciju atzīt arī priekšvēlēšanu debates, ja tās "satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret" kādu politisko partiju vai kandidātu.
Cik saprotams no likumprojekta anotācijas, mērķis šim priekšlikumam vienalga ir panākt, ka debates notiek latviešu (un ne krievu) valodā, jo, ja debates ir aģitācija, tad uz debatēm attiecas valodas lietojuma regulējums. Problēma ir tā, ka mediji iebilst pret debašu pielīdzināšanu aģitācijai. Piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija 23. maijā paziņoja, ka grozījumi būtu "nepamatota iejaukšanās mediju redakcionālajā neatkarībā", ka tādējādi "žurnālistika tikta pielīdzināta reklāmai" un vispār "Latvija nonāktu vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu".
Kā jau minēju teksta sākumā, autoritāru valstu piesaukšana parasti nozīmē, ka piesaucējiem ir vājš priekšstats par to, kāda ir dzīve autoritārā valstī. Tajā pašā laikā jāaizrāda, ka faktiski jebkuru publisku izteikšanos var uzskatīt par aģitāciju par vai pret kaut ko. Piemēram, disputi starp katoļiem un protestantiem 16. gadsimtā. Protams, disputu tēma var šķist specifiski teoloģiska – kad cilvēku kristīt, kas ir cilvēka brīvā griba un līdzīgi –, bet disputu mērķis neapšaubāmi bija arī aģitēt ticīgos pievienoties vai novērsties no konkrētās konfesijas.
Pat ja deputātu amata kandidātu debašu tēma būtu nevis politika, bet, teiksim, dzīvības rašanās, tā vienalga būtu aģitācija,
jo ir tādas teorijas, par kuru piekritējiem es nekad nebalsošu.
Tas man nedaudz atgādina diskusijas 19.–20. gadsimta mijā par to, vai ķimeņu siers ir jāsauc par Vidzemes balto sieru vai skābkrējuma sieru ar ķimenēm vai vēl citādi. Kāda starpība? Īsi sakot, atļaušos apgalvot, ka šoreiz politiķi un mediju pārstāvji, kā dažkārt saka, laužas atvērtās durvīs.
Cits gadījums, kas saistīts ar kādu nesenu Augstākās tiesas lēmumu tiesvedībā, kuru nevēlos komentēt, bet manu uzmanību piesaistīja tiesas apgalvojums, ka jēdzienu "kolaborants" un "čekists" lietošana radot negatīvas konotācijas, tādēļ to lietošana kādas personas apzīmēšanai neesot pieļaujama. Pats esmu rakstījis par jēdzienu devalvāciju, piemēram, jēdziena "genocīds" lietošanu pilnīgi nevietā, šādi jēdzienu sacūkojot.
Tāpat neliekas jēdzīga mētāšanās ar apzīmējumiem "nacisti", "rasisti" un līdzīgi, jo šiem jēdzieniem ir diezgan precīzs saturs un, ja šim saturam atbilstošu pazīmju nav, cilvēku apsaukāt par "naciķi" nedrīkstētu.
No šī viedokļa raugoties, mēģinājumi piespiest ļaudis rūpīgāk izturēties pret to, ko viņi saka vai raksta, būtu pat saprotami. Vienlaikus vēlos atgādināt, ka, piemēram, jēdziens "kolaborants" ir vēstures zinātnē pieņemts normāls apzīmējums, un atsaukties uz to, ka tas, lūk, nes negatīvas konotācijas, ir dīvaini. Kādam var šķist aizvainojošs, piemēram, jēdziens "krustnesis". Un ko tagad darīt – nelietot? Ja mēs kādu slavas dziesmu rakstītāju Kārlim Ulmanim nosaucam par "15. maija režīma" kolaborantu, tas nozīmē tikai to, ka šis cilvēks izvēlējās nevis paklusēt, bet aktīvi atbalstīt konkrēto režīmu. Kur šeit būtu aizskārums? Apzīmējums "okupants" ir starptautiski pieņemts jēdziens, bet, protams, tas kādam var likties aizvainojošs. Un? Īsi sakot, manā skatījumā, tiesa ir pārcentusies.
