13.3 °C
Ģimenēm ar bērniem, jaunajiem speciālistiem, kā arī bruņoto spēku karavīriem turpmāk varētu būt vairāk iespēju saņemt valsts atbalstu mājokļa iegādei vai jauna būvniecībai.
Vakar valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kuros paredzēts palielināt ienākumu slieksni subsīdiju saņemšanai kopš 2020. gada jūlija ieviestās valsts atbalsta programmas "Balsts" ietvaros.
Kopš 2018. gada 1. marta, kad stājās spēkā šie Ministru kabineta noteikumi, subsīdiju saņemšanai ienākumi vienam ģimenes loceklim pirms nodokļu nomaksas nedrīkstēja pārsniegt 17 000 eiro gadā.
Turpmāk paredzēts, ka, lai kvalificētos atbalstam, ģimenei, kurā aug vismaz trīs bērni, kā arī ģimenei, kurā trešo vēl gaida, vai ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti, vidējie ienākumi vienam ģimenes loceklim pēdējos 12 mēnešus pirms nodokļu nomaksas nedrīkst pārsniegt 23 000 eiro.
Lai veicinātu hipotekāro kreditēšanu no galvaspilsētas attālos novados, noteikumu grozījumi paredz, ka turpmāk aizdot naudu mājokļa iegādei vai būvniecībai ar garantiju vai subsīdiju drīkstēs ne tikai bankas, bet arī uzņēmumi, kuri saņēmuši licenci jeb atļauju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.
Līdz šim ģimenes ar bērniem varēja saņemt garantiju vai subsīdiju, ja hipotekāro aizdevumu izsniedza Latvijā reģistrēta kredītiestāde, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija "Altum"".
Bet, ja bankas atteica hipotekāros aizdevumus, tad daudzviet šie licencētie uzņēmumi jeb tā dēvētie nebanku kreditētāji bija vienīgie, kur iedzīvotāji varēja lūgt aizdevumus mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Latvijas Bankas dati liecina, ka 2022. un 2023. gadā 80% no visiem banku hipotekārajiem aizdevumiem bijuši izsniegti Rīgā vai galvaspilsētai tuvējos novados dzīvojošajām ģimenēm.
Ekonomikas ministrijā cer, ka pēc noteikumu grozījumiem palielināsies pieprasījums pēc valsts piešķirtajām garantijām un subsīdijām mājokļu iegādei un būvniecībai. No 2023. gada piešķirtā finansējuma 6 000 000 eiro apmērā pašlaik garantijās izsniegti tikai 4 520 000 eiro. Pārpalikums 1 480 000 eiro apmērā garantiju programmā esot izskaidrojams ar EURIBOR likmju kāpumu, kas mazināja iedzīvotāju vēlmi aizņemties hipotekāros kredītus.
Tāpat nav iztērēta arī subsīdijām paredzētā nauda – no 2022. gadā piešķirtajiem 3,6 miljoniem un no 2023. gadā piešķirtajiem 3 miljoniem izveidojies pārpalikums 300 000 eiro apmērā.
Cēlonis iedzīvotāju piesardzībai ņemt hipotekāros kredītus varētu būt arī noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ietvertās prasības. Piemēram, lai saņemtu subsīdiju, atbalsta prasītājam nevar piederēt cits mājoklis.
Apspriežot noteikumu grozījumus, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) bija aicinājusi pārskatīt gan šo, gan citus ierobežojumus subsīdiju saņēmējiem. LDDK, piemēram, norāda, ka atbalsts paredzēts ne tikai mājokļa iegādei, bet arī jauna būvniecībai, taču – kamēr uzbūvē jaunu, tikmēr ģimenei ir jādzīvo vecajā mājoklī. Tā kā pēc noteikumiem mājoklis vairs nevar piederēt īpašumā, pirms kredīta un subsīdijas saņemšanas tas būtu jāpārdod, būvniecības laikā pārceļoties uz īrētu mājokli, kas ir komplicēta un neloģiska prasība.
