Trešdien, 10. janvārī, mūžībā devies latviešu tēlnieks Aivars Gulbis (14.01.1933–10.01.2024), informēja Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) pārstāvji. Sabiedrībā ir pazīstami, taču dažādi vērtēti un pieņemti, tādi Gulbja darbi kā Mātes – Dzimtenes tēls Uzvaras piemineklī Rīgā un rakstnieka Viļa Lāča kapa piemineklis. Rīgas centrā pazīstamākais ir piemineklis dzejniekam Rainim Esplanādē.
Aivars Gulbis vienmēr bija aktīvs tēlniecības procesu virzītājs un dalībnieks, piedalījās daudzās izstādēs, veidoja savas personālizstādes, rīkoja simpozijus, uzsver savienībā. Aktīva bija viņa darbība LMS, kurā ieņemot dažādus amatus, viņš enerģiski centās iegūt jaunus kontaktus, veidot sadarbību ar citu valstu tēlniekiem un aktīvi iesaistīt savus kolēģus darbu eksponēšanā. Kā organizatoram līdzās mākslas zinātniecēm Rutai Čaupovai, Gundegai Cēberei viņam bija svarīga loma izstāžu "Tēlniecības kvadriennāle" rīkošanā, kas kopš 1972. gada norisinās Rīgā, un arī šobrīd reizi četros gados ir vērienīgs tēlniecības notikums Baltijā.
21. gadsimta sākumā Aivars Gulbis savu radošo izpausmi raisīja dzelzs un kapa plāksnēs, kuru locījumu perfekti skaidrais formas skanējums ar gandrīz nemanāmām faktūru variācijām raisa asociācijām bagātu tēlainību (izstādes “Nav sākuma un nav beigu” (2005, LNMM) un “Mežs, mežs…” (2013, Rīgas mākslas telpa)).
Precīza laikmeta izjūta, vēlme rast citādus risinājumus Aivaru Gulbi raksturo kā tēlnieku, kas veicis būtiskus pagrieziena punktus mūsu tēlniecības valodas pilnveidošanā, it īpaši meklējot, kā padarīt tēlniecību dinamiskāku, kā raisīt asociācijas par lidojumu. Risinot formu un objektu attiecības ar telpu, Latvijas tēlniecībā viņš iezīmējas kā novatorisku ideju paudējs ar monumentālu izjūtu un alumīnija, kapara, bronzas dažādās materialitātes meistars.
Aivars Gulbis no 1939.-1944. gadam mācījās Lēdurgas pagasta skolā (tag. Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola, Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads) un no 1945.-1947. gadam mācības turpināja Turaidas astoņgadīgajā skolā (tag. Turaidas pamatskola, Krimuldas pagasts, Siguldas novads). No 1947.-1953. gadam Aivars Gulbis mācījās Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas / Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Mākslinieciskās metāla apstrādāšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metāla izstrādājumu dizaina izglītības programma), kuru pabeidza 1953. gadā ar diplomdarbu “Skolas vārti”.
No 1953.-1959. gadam Aivars Gulbis studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare). 1959. gadā mākslinieks LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja ar teicamu vērtējumu par diplomdarbu - figurālu kompozīciju “Maize” (ģipsis, 185x110x82 cm) Kārļa Zemdegas vadībā.
Iegūstot izglītību, Aivars Gulbis bija apguvis prasmes metāla apstrādē, un vēlāk akadēmijā nozīmīga bija saskarsme ar tēlnieku, profesoru Kārli Zemdegu, kurš studentus iepazīstināja ar ārzemju mākslas izdevumiem, arī ar grāmatu par zviedru tēlnieka Karla Milesa (Carl Milles) darbiem, kas ietekmēja topošā mākslinieka daiļradi. Turpinot sava skolotāja darbu, Aivaram Gulbim kopā ar tēlnieku Laimoni Blumbergu (1919-2014) pēc tēlnieka K. Zemdegas meta tika uzticēts pabeigt dzejnieka J.Raiņa pieminekļa realizāciju materiālā (1965, arhitekts Dzintars Driba (1928-1993), granīts, realizēja MF kombināts “Māksla”, Esplanādē, Rīgā).
Sākotnēji latviešu profesionālajā tēlniecībā telpiski atraisīts un abstrakts pasaules skatījums vērojams reti, tas vairāk sāka izpausties tieši ar tās paaudzes māksliniekiem, pie kuriem pieder Aivars Gulbis, Arta Dumpe, Jānis Karlovs un Juris Mauriņš (1928-1993). Viņi, izstrādājot savus kompozicionālo ideju izsvērumus, rada iespaidus no klasiskā modernisma tēlniecības meistariem. Kā nozīmīgs notikums Latvijas tēlniecībā jāmin Aivara Gulbja, Jāņa Karlova, Jura Mauriņa skulptūru izstāde 1969. gadā, Rīgā, “Mākslinieku nama” izstāžu zālē, kura ieguva toreizējā LMS valdes sekretāra, tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) u.c. mākslinieku, mākslas funkcionāru nosodījumu un netika atklāta, jo mākslinieku sniegums bija drosmīgs gan formveidē, gan tēlu izteiksmībā. Kā novitāte šajā ekspozīcijā tika uztverta arī ažūrā un kinētiskai mākslai tuvinātā Aivara Gulbja iespaidīgā, sarkani krāsotā trīs figūru kompozīcija “Perpetuum mobile” (1960-1969, patinēts ģipsis), kas sasaistās ar tam laikam aktuālo kosmosa izpēti.