Pirmdien, 18. decembrī, 48 gadu vecumā miris dzejnieks Andris Ogriņš, ierakstā "Facebook" apstiprinājusi viņa bijusī sieva Anda Ogriņa.

Vēlāk citā ierakstā Ogriņa liek nojaust, ka dzejnieka nāves iemesls varētu būt saistīts ar psihotropo vielu lietošanu.

"Savukārt daudzi no jums noteikti zina, ka Andrim bija nosliece pārmēru lietot benzodiazepīnus. Arī kopā ar alkoholu," viņa raksta. 

Andris Ogriņš (1975-2023) bija autors astoņiem dzejas krājumiem "Es zvēru pie kraukļiem" (2008), "Zem pulksteņa pulkstenis" (2011), "Pēdējā santīma grāmata" [dzejproza] (2012), "Plaukstu šķērsielas" (2015), "Debesu punkti" (201), "tā putna diena" (2019), "Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr" (2021) un "Par bites tiesu" (2023).

Par pirmo dzejoļu krājumu "Es zvēru pie kraukļiem" Ogriņam piešķirta Literatūras gada balva nominācijā "Spilgtākā debija".

Andris bija arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendijas laureāts. Autors dzejprozas izdevumam "Pēdējā santīma grāmata" (2012). Kopā ar Māri Salēju atdzejojis Oļega Ļencoja dzejoļu krājumu "Pieceļas ieelpo…" (2014). Savu pirmo dzejoļu kopu Andris ir publicējis salīdzinoši nesen – laikrakstā "Kultūras Forums" 2006. gadā, taču kopš tā laika tapis par vienu no ražīgākajiem un atzītākajiem latviešu dzejniekiem.

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.