Saeima ceturtdien nodeva komisijām Nacionālās apvienības (NA) rosinātos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz mediju organizētās debates pielīdzināt priekšvēlēšanu aģitācijai.

Reklāma

Var secināt, ka mērķis ir nepieļaut debašu norisi krievu valodā, un šis iesniedzēju ieskatā varētu būt veids, kā to izdarīt, jo krievu valodu liegts izmantot priekšvēlēšanu kampaņā. Sabiedrības spiediena rezultātā Latvijas Televīzija trešdien nolēma atcelt plānotās priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet diskusija tagad turpināsies Saeimā.

Par projekta nodošanu komisijai nobalsoja ne tikai Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" ("AS"), bet arī "Jaunā Vienotība" ("JV"), kuras deputāte Agnese Krasta, runājot par balsošanas motīviem, teica, ka

"JV" vēlas, lai varētu turpināt diskusiju par valodas lomu sabiedrībā un būtu skaidri spēles noteikumi pirms nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām. 

Viņa arī uzsvēra, ka šis projekts neattieksies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā.

Uz šo NA iniciatīvu trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" asi reaģēja raidījuma vadītājs Jānis Domburs, kurš to nodēvēja par "pilnīgu analfabētismu", jo aģitācija esot tad, kad viens politiķis iet un reklamējas jebkādos veidos, bet mediju rīkotās publiskās debates ir žurnālistisks produkts, tas ir konfrontācijas formāts, kas pēc izslēgšanas metodes nevar būt aģitācija. No Uģa Mitrevica (NA) uzstāšanās Saeimas sēdē varēja secināt, ka šādu likumprojekta formulējumu tā iesniedzēji izmantojuši, meklējot veidu, kā nepieļaut politiskās diskusijas krievu valodā. 

Vienīgais U. Mitrevica minētais pamatojums bija, ka arī mediju organizētajās debatēs politiķi reklamējot sevi vai savu politisko spēku.

Koalīcijā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) balsojumā atturējās, bet "Progresīvie" kopā ar "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā" balsoja pret, taču – katrs, iespējams, ar savu motivāciju. "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs uzsvēra, ka jautājuma būtība, viņaprāt, ir par demokrātiju, jo ierosinājums rada bīstamu precedentu potenciālai mediju brīvības ierobežošanai. Ja priekšvēlēšanu debašu formātu un saturu sāks noteikt politiķi, aicinot tās definēt kā aģitāciju, "šādi graujot demokrātijas normas, mēs atvērsim jaunu lappusi Latvijas politikas vēsturē", sacīja A. Šuvajevs. Viņš arī uzskata, ka nav pareizi šādu projektu iesniegt EP vēlēšanu kampaņas izskaņā.

Arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) savā paziņojumā pauž, ka iebilst pret grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai. 

LŽA ieskatā ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā. 

"Aģitācija ir politisko partiju un politiķu reklāma medijos vai citos formātos, kur partijas netraucēti aicina balsot un var izplatīt nekritiskus paziņojumus, reklamējot savu piedāvājumu. Politiskās debates ir žanrs un formāts žurnālistikā, kura ietvaros politiķi, reaģējot uz jautājumiem, var paust savu viedokli un vēstījumus, taču diskusiju vada žurnālists, uzdod kritiskus jautājumus un liek atbildēt par saviem vārdiem. Fundamentālā atšķirība balstās reklāmas un žurnālistikas nodalījumā, kas profesionālā mediju vidē tiek ievērots. Gluži kā Satversmē baznīca un valsts ir atdalītas, medijos, kur tiek ievēroti profesionāli standarti, tiek nošķirta reklāma un redakcionālais saturs. Ar minētajiem grozījumiem Latvija nonāktu vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu un uzraudzību, apdraudot ne tikai žurnālistu iespējas izvēlēties atbilstošākos formātus un žanrus, bet arī graujot visas valsts tēlu Rietumu pasaules acīs. Vairāki mediji jau pauduši, ka tad, ja šādi likuma grozījumi stātos spēkā, tie lemtu par atteikšanos no politisko debašu rīkošanas," raksta LŽA valde.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.