15.7 °C
Valdība vienojusies, ka steidzami jāmeklē ceļi un paņēmieni, lai censtos paātrināt Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas 2024. gadā.
Šāds satraukums radies pēc Finanšu ministrijas ziņojuma uzklausīšanas par Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023. gada decembrī – 2024. gada janvārī. Tas, kas nav skaidrs, – ko tādu tik jaunu valdība no šā dokumenta uzzinājusi, jo problēmas, par kurām tajā tiek runāts, ilgst jau gadiem.
Minētais ziņojums konstatējis, ka Latvijai draud nespēja investēt 500 miljonus no šogad investīcijām paredzētajiem un pieejamajiem 1,645 miljardiem eiro, tātad – Latvijai gar degunu var aiziet gandrīz trešdaļa pieejamo līdzekļu.
Tas ir neizdarības līmenis, kas vienā gadā varētu pārsniegt visa iepriekšējā ES fondu izmantošanas perioda 2014.–2020. gada kopīgo neizdarību.
ES fondu 2014.–2020. gada perioda projektos neizmantotais finansējums bija aptuveni 200 miljoni eiro, tostarp puse no tā – Satiksmes ministrijas projektos, kur netika izmantoti 99 miljoni eiro. Citi lielākie grēkāži bija Veselības ministrijas (VM) projekti ar neizmantotiem 33 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrijas (EM) projekti ar 31 miljonu eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekti ar 17 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekti ar neizmantotiem astoņiem miljoniem eiro, kā arī Kultūras ministrijas (KM) projektos neizmantoti septiņi miljoni eiro un Labklājības ministrijas (LM) projektos – četri miljoni eiro. Kā nozīmīgākie projekti, kuros nav izmantots viss pieejamais ES finansējums, ziņojumā minēti "Latvijas dzelzceļa" projekti (54 miljoni eiro), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa projekts (30 miljoni eiro), Kundziņsalas projekts (21 miljons eiro), kā arī "Pasažieru vilciena" jauno elektrovilcienu projekts (13 miljoni eiro). Taču kopumā Latvija iepriekšējā periodā ir spējusi izmantot 86% struktūrfondu līdzekļu, kas ES kontekstā vērtējams kā pieņemams sniegums – atrodamies apmēram šīs valstu grupas vidusdaļā pēc spējas izmantot pieejamos līdzekļus.
Šā gada kontekstā FM ziņojumā teikts, ka, lai sasniegtu līdz 2024. gada beigām plānotās investīcijas, Satiksmes ministrijas neizpilde pret 2023. gada plānu ir 833 miljoni eiro, IZM – 234 miljoni eiro, EM – 164 miljoni eiro, VM – 151 miljons eiro, LM – 79 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas (IeM) – 53 miljoni eiro, KM – 32 miljoni eiro, FM – 21 miljons eiro, bet Valsts kancelejas – 15 miljoni eiro.
Lai nezaudētu 2021.–2027. gada perioda ES finansējumu, budžeta līdzfinansējumam 2025. gadā būtu jābūt aptuveni 750 miljonu eiro apmērā, proti, jāpieaug par aptuveni 150 miljoniem eiro.
Starp apdraudētajiem projektiem īpaši minēts Labklājības ministrijas projekts par senioru māju būvniecību reģionos. No AF plānā noteiktiem 17 līgumiem ar pašvaldībām par kopā 69 miljoniem eiro pagaidām šajā projektā iesniegti tikai četri projekti par 15 miljoniem eiro. Kā iemesli kavējumiem tiek minēta zema pašvaldību finanšu kapacitāte un būvniecības procesu krasais sadārdzinājums.
Taču kopumā pašreiz notiekošais nav nekas jauns ES fondu izmantošanas procesā. Problēmas, kas rada kavēšanos, arī ir labi zināmas – zema valsts iestāžu administratīvā kapacitāte un tas, ka ES struktūrfondi saistīti ar sarežģītas un birokrātiskas dokumentācijas veidošanu. Vienīgais, kas mainījies – periodā, kas varētu būt raksturīgs ar vēsturiski lielāko ES līdzekļu ieplūdi Latvijā (ap astoņiem miljardiem eiro 2021.–2027. gada periodā), mēs, iespējams, arī neizmantosim prātam neaptveramu summu, kas pārsniegs miljardu eiro, ja jau viena vienīga gada ietvaros apdraudēta 500 miljonu investēšana.
