Lai risinātu situāciju ar izvairīšanos no parādu nomaksas ēnu ekonomikas apstākļos, saņemot aplokšņu algas vai strādājot nereģistrēti, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu ļaut no parādnieka piedzīt 10% no minimālās mēneša algas.

Reklāma

Šobrīd aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības tikt galā ar savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Tas veicina vēlmi saņemt algu aploksnē, nevis legāli, jo ļauj šos parādus nekārtot. Pašreizējā sistēma paredz, ka parāda dzēšanas ieturējumus veic tikai no summas, kas pārsniedz minimālo algu vai tās pusi, ja strādā uz pusslodzi. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Tādēļ virknē gadījumu nekāda parādu piedziņa no parādniekiem nav iespējama.

Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka parādus 10% apmērā no minimālās algas piedzīt tomēr varēs. Bet no tās algas daļas, kas pārsniedz minimālo algu, varēs piedzīt 30%, 40% vai 75% apmērā atkarībā no maksājumu veida. Vienlaikus tiek saglabāti atvieglojumi par apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.