12.3 °C
Cilvēks. Vainīga pie likstām. Bijusī Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova ar valdības lēmumu atlaista no darba, sākot ar 2025. gada 10. februāri.
Vēl pirms tam viņa tika pazemināta amatā un ar šo notikumu virkni viņa kļuvusi par pirmo ierēdni, kas sodīta par "Rail Baltica" projekta likstām.
Stepanova valsts pārvaldē ir sen. Izmācījusies Rīgas Tehniskajā universitātē par inženieri ekonomisti, viņa 1995. gadā sāk strādāt Statistikas pārvaldē, tam seko 20 gadi, kas tiek pavadīti Finanšu ministrijā, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Šī perioda augstākais sasniegums ir Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktores postenis, kurā viņa atrodas desmit gadus no 2006. līdz 2015. gadam. Kabinets Finanšu ministrijā 2015. gadā tiek nomainīts pret kabinetu Valsts Kontrolē, kurā viņa līdz 2019. gadam vada Revīzijas departamentu un ir arī šīs iestādes padomes locekle, bet vēlāk kļūst par vienu no elitārajiem ierēdņiem valsts pārvaldes sistēmā – Satiksmes ministrijas valsts sekretāri.
Stepanovas dzīvē viss klājas labi līdz brīdim, kad Satiksmes ministra amatā 2023. gada nogalē nonāk Kaspars Briškens un 2024. gada sākumā sāk publiski atklāties patiesība par to, cik katastrofāla ir situācija "Rail Baltica" būvē – gadiem ilga kavēšanās darbu izpildē, milzīgs izmaksu sadārdzinājums un draudoša nespēja iekļauties paredzētajos termiņos ar visām no tā izrietošajām sekām, piemēram, naudas atmaksu Eiropas Savienībai.
Tieši Stepanova ir tas ierēdnis Satiksmes ministrijā, kas parakstījis skandalozo 39 miljonu eiro sadārdzinājuma rēķinu par būvdarbiem Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā.
Skandalozs šajā rēķinā ir gan sadārdzinājuma apjoms, gan fakts, ka šāda apmēra rēķins parakstīts bez valdības lēmuma un skaidri apzinoties, ka šādas naudas projekta budžetā nav. Šī valsts sekretāres rīcība satiksmes ministra un valdības acīs kvalificēta kā uzraudzības trūkums pār projekta virzību – sakarā ar to Stepanova šī gada 1. jūlijā tika pazemināta amatā par Sakaru departamenta direktori, bet jau pēc divarpus nedēļām pieņemts lēmums par viņas atlaišanu no darba. Interesanta nianse – jebkuru parasto cilvēku par šādiem pārkāpumiem atlaistu ar mēneša brīdinājumu, bet ar valsts augstākajiem ierēdņiem tā nenotiek – viņi uzaicināti amatā uz noteiktu termiņu un viņus var atlaist no darba tikai pēc šī termiņa beigām. I. Stepanovai šis termiņš beigsies tikai pēc nepilniem septiņiem mēnešiem – 2025. gada 10. februārī, tādēļ Sakaru departamentu Satiksmes ministrijā vēl diezgan ilgu laiku vadīs absolūti demotivēta ierēdne, kurai neuzticas ne ministrs, ne valdība. Stepanova nepiekrīt viņas disciplinārlietas izmeklēšanas laikā gūtajiem secinājumiem un gatavojas lēmumu apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
Šaubas. Nepilngadīgos narkotiku lietotājus cietumā neliek
Latvijas Ārstu biedrības un organizācijas "Open radošais centrs" (strādā ar riska grupas jauniešiem) nosūtītā vēstule visām augstākajām valsts amatpersonām, aicinot atcelt kriminālsodu jauniešiem par narkotiku lietošanu, apmulsinājusi atsevišķus likumdevējus un ilggadēji praktizējošus narkologus.
Vēstules autori uzskata, ka dekriminalizācija varētu pavērt lielākas iespējas pasākumiem, kas stimulētu jaunos cilvēkus nelietot narkotiskās vielas.
Valdības vadītāja Evika Siliņa pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču publiski secināja, ka esot bīstami, ka jaunieši bailēs no kriminālatbildības neziņojot neatliekamajiem dienestiem un draugi slēpjot narkotiku lietošanas faktu. Ministru prezidentei jau nu vajadzēja zināt, ka no 4. jūlija spēkā stājies Krimināllikuma 254. pants un ka nekāda kriminālatbildība par to vairs nedraud.
Saeimas deputāts un jurists Andrejs Judins atgādina, ka jaunieši līdz 18 gadiem ir nepilngadīgi un viņiem nepiemēro brīvības atņemšanu. Ja pieķer narkotiku lietošanā, tad iztiekot ar administratīvajiem sodiem – audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, piemēram, liek atvainoties par savu rīcību, nodod vecākiem pastiprinātai kontrolei, liek dažas stundas strādāt sabiedrisko darbu utt. Ja jaunieti pieķer vēlreiz, arī otrajā reizē var tikt cauri ar audzinoša rakstura līdzekli vai, ja tiek uzskatīts, ka tas nestrādās, piemēro administratīvo sodu – maksimums 140 eiro.
