13.1 °C
Britu laikraksts "The Telegraph" ziņo, ka Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda bloķējušas NATO ģenerālsekretāra Marka Rites iniciatīvu dalībvalstīm piešķirt 0,25% no sava IKP militārai palīdzībai Ukrainai.
Rite atzinis, ka viņa iniciatīva netiks īstenota, jo trūkst vienprātīga sabiedroto atbalsta. Viņš bija cerējis, ka plāns tiks apstiprināts gaidāmajā alianses samitā Ankarā. Pēc žurnālistu ziņām, vismaz septiņas NATO valstis, kuras jau tagad Ukrainai tērē vairāk nekā 0,25% no sava IKP, paudušas atbalstu šai idejai. To vidū ir Nīderlande, Polija, Baltijas un Skandināvijas valstis. Tomēr lēmumus aliansē pieņem vienprātīgi, un Londona, Parīze, Madride, Roma un Otava iebilda pret to. Saskaņā ar avota sniegto informāciju šīs valstis "nav sajūsmā par šo ideju". NATO vadītājs ir uzsvēris, ka Eiropai būtu jāuzņemas lielāka atbildība par Ukrainas atbalstīšanu, nevis jāpaļaujas uz ASV palīdzību. "Es ļoti vēlētos, lai vairāk valstu, kas tik labi runā par Ukrainu, savus vārdus arī atbalstītu ar reālu naudu," paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
