Ceturtdien, 21. novembrī, ar jaunu dziesmu "Tas jau ir daudz" klajā nācis mūziķis ZeBrene, kurš atklāj, ka šī dziesma ir dziļi personisks stāsts, kas tapusi kā solo projekts, jo gluži vienkārši čukstēšana duetā īsti nestrādā.
Dziesmas nosaukums šķietami paver plašu fantāzijas amplitūdu, taču, kā skaidro ZeBrene, būtiski ir saprast to, kā pareizi to izrunāt: "Šī nav dziesma ar uzsvaru uz "daudz", šī ir dziesma ar uzsvaru uz "jau"." Lai gan šis singls tapis kā solo projekts, ZeBrene atklāj, ka tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir atteicies no duetiem, bet "Tas jau ir daudz" ir tik sev pietuvināts stāsts, ka otram māksliniekam šoreiz tajā vieta neatradās.
"Šī dziesma ir kā pārdomas par to, vai rutīna ir pozitīvs vai negatīvs vārds. Piemēram, lai būtu sasniegumi sportā, jābūt treniņu rutīnai, lai būtu veselīgs, jābūt miega rutīnai, taču tad, kad tas viss tiek sasniegts, cilvēks nodomā, ka viss, nu gan esmu ieslīdzis rutīnā. Mēs tiecamies pēc stabilitātes, bet vai tā tiek pietiekami apbalvota? Jo sanāk, ka mēs iegūstam šo stabilitāti, ko pēc tam paši noārdām, meklējot ko jaunu," ir aizdomājies ZeBrene.
Runājot par videoklipu, ZeBrene ir tiešs: "Šī dziesma ir kā deviņpadsmitgadīgs pusaudzis, kuram es esmu devis visu labāko, ko vien esmu spējis, un viņš ir gatavs savai dzīvei, taču pats iet prom no mājām un pelnīt naudu negrib, iespējams, baidās. Tā nu es pateicu: "Viss, pietiek, lasies ārā un ej strādāt!" Sanāca, ka izmetu pliku un nabagu no mājām bez klipa, bez nekā, jācer, ka izaugs!"
Tomēr nobeigumā mūziķis vēlas likt ikvienam aizdomāties katram pašam par sevi, savām vēlmēm un dzīvi kopumā.
"Mēs katrs esam gatavi maksāt, es pat nebaidos teikt, miljonu, lai piedzīvotu vēl vienu dienu, bet, kad parastā dienā pamostamies, mums patiesībā jau vajadzētu justies kā miljonāriem. Šī diena būtībā ir pienākusi par velti. Par ko mums tiek dota šāda dāvana? Ir jāmācās to novērtēt," skaidro ZeBrene.
Noklausies!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C




























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





























































