-2.9 °C
Ar "Mārtiņa Freimaņa fonda" un SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" atbalstu, tagad arī CD formātā izdots grupas "Tumsa" pirmais, līdz šim oficiāli neizdotais 14 dziesmu albums "1996".
Kā jau par to liecina pats nosaukums, tas ierakstīts 1996. gadā Liepājā, "Rietumu radio" studijā. Savulaik šie ieraksti tika sakopēti vien pāris audiokasetēs un publiski līdz šim nebija pieejami. Tehniski ieraksts ir nepilnīgs, taču vēsturiski tam ir nozīmīga vērtība.
Šajā albumā ir dzirdams nedaudz cits Mārtiņš Freimanis, nekā ierasts dzirdēt grupas nākamajos albumos. Ierakstā piedalījies grupas dibinātājs Jānis Daugalis (bass), Mārtiņš Freimanis (vokāls, ģitāra), Haralds Drekslers (ģitāra), Zigmārs Sula (taustiņu instrumenti) un Kaspars Boroduško (bungas).
Albumā iekļautas dziesmas:
1. Meli
2. Manai zemei sāp
3. Dejo
4. Rudens diena
5. Aizejot
6. Skumjais prieks
7. Zibens
8. You'll See
9. Take Those Away
10. Just Call Me
11. I've Got You
12. Let's Put Together
13. Impossible World
14. Time
Skaņdarbu autori ir Jānis Daugalis, Mārtiņš Freimanis, Haralds Drekslers, Māris Zonnenbergs – Zambergs, Fēlikss Ķiģelis un Andrejs Kurcijs.
Noklausies!
Kopumā pārdošanai bija pieejami 100 CD un tie, kas pamanījās pasūtīt iepriekšpārdošanā, dāvanā saņēma arī Daigas Mazvērsītes grāmatu "Mans draugs Mārtiņš Freimanis".
Papildus tirāža šim albumam nebūs un to jau tagad var uzskatīt par retumu, kas rotās tikai simts izredzēto latviešu mūzikas klausītāju CD plauktus. Albuma dizainu savulaik veidojis Jānis Daugalis, bet to restaurējis un atjaunojis mākslinieks Guntars Petris.
Aiz kalniem nav arī grupas pašreizējā sastāva jaunais albums "Nemiera kaijas", kura izdošana paredzēta šī gada 1. novembrī un kas tiks atzīmēts ar grupas koncertu Rīgas pirmajā rokkafejnīcā, Mārstaļu ielā 2, Vecrīgā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
