6.3 °C
SHIPSEA izdod sev ļoti personīgu albumu "Lielās cerības", jeb, kā viņš to dēvē, grūtību pārvarēšanas albums. Jau šonedēļ šis notikums tiks atzīmēts ar diviem SHIPSEA koncertiem K.K. Fon Stricka villā 6. un 7. jūnijā.
"Lielās cerības" ir albums, kurā iekļautas dziesmas, kas tapušas pirms desmit gadiem. Tas bijis laiks, kad Jāņa dzīvē notikušas pārmaiņas, aktuāli mūzikas un sevis meklējumi, izjukusi viņa laulība. Šis albums ir kā iedrošinājums, ka visām grūtībām var tikt pāri un mācīties pateicību par piedzīvoto.
SHIPSEA koncerti 6. un 7. jūnijā, atklās koncertnotikumu sezonu K.K. Fon Stricka villā - vietā, kas ļoti nozīmīga bijusi tieši SHIPSEA mūzikas ceļā.
Abos koncertvakaros plkst. 21 tiks izpildīti tādi skaņdarbi kā "Mežaparks", "Meitene no manas klases", kā arī nesen iznākušais singls "Lielās cerības".
Būs dzirdamas arī labākās dziesmas no albuma "Apgaismo mani", kas 2022. gadā tika atzīts par Gada ierakstu. Kopā ar Jāni Šipkēvicu uz skatuves kāps tādi mūziķi kā Ivars Arutjunjans, Rūdolfls Macats, Elizabeta Lāce, Lenarts Heindelss un Svens Vilsons.
SHIPSEA koncertu iesildīs un plkst. 20 uz skatuves kāps jaunā dziedātāja ANNIKA (Annika Ausmane).
"Annikas mūziku atradu nejauši un uzreiz sapratu, ka tā ir "Lielo cerību" balss, tādēļ uzaicināju viņu piedalīties ierakstā. Viņa tai laikā bija tālā pasaules apceļojumā, tamdēļ savas vokāla partijas iesūtīja ierakstītas mobilajā telefonā. Tas izrādījās lielisks, autentisks papildinājums skanējumam," stāsta Jānis Šipkēvics.
Albuma mūzikas autors ir Jānis Šipkēvics, kurš to pirms desmit gadiem radīja gan individuāli, gan kopā ar mūziķiem - Matīsu Čudaru, Ivaru Arutjunjanu, Rūdolfu Macatu, Lenartu Heindelsu un Elizabetu Lāci. Savukārt, dziesmu tekstus ir radījis gan pats Jānis, gan izmantojis tādu autoru darbus kā Edvards Estlins Kamings, Emīlija Dikinsone, Sigurbjorga Trastardotira, arī Ojārs vācietis, un citi.
"Šis ir pirmais albums, kuru esmu producējis un miksējis pats. Apgūstot mūzikas producēšanu kā students Stokholmā, Karaliskajā mūzikas akadēmijā, šis albums ir kļuvis par šī mācību gada procesa rezultātu,"
tā par albuma tapšanu vēsta Jānis.
Albumu iespējams noklausīties visas straumēšanas platformās.
Biļetes pieejamas "Biļešu servisa" kasēs visā Latvijā, kā arī internetā.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
