7.2 °C
Tradicionāli bija tā – kad lauku darbi pabeigti, vakari gari un tumši un laika salīdzinoši vairāk, mūsu senči lūkoja paraudzīties aiz noslēpumu plīvura – kas gaidāms nākotnē, kā kārtot dzīvi un saimniekošanu tā, lai Laima iedod visveiksmīgāko scenāriju.
Zīlēja par laikapstākļiem, par to, kas nākamgad vislabāk augs, par veselību, dzīvību un nāvi, par izredzēm tikt pie bagātības un, protams, par mīlestības lietām.
Viena no labākajām zīlējamajām dienām skaitījās Andreji (30. novembris). Un, protams, izcils laiks ir Ziemassvētki un Vecgada vakars – pēc jaunā un pēc vecā kalendāra! Labākās zīlējamās dienas atzīmētas arī katra "SPĪGANAS" numura kalendārā.
Ļoti ticams, ka tieši šajos mēnešos tu biežāk tiksies ar radiem un draugiem un arī sev kādu laika sprīdi varēsi atvēlēt, lai izmēģinātu, kā ar tevi runā zīlēšanas metodes. To ir milzumdaudz, šajā izdevumā aplūkotas vien dažas, taču pietiekami, lai pašam vai draugu pulkā nenāktos garlaikoties.
Tāpēc – velc nu ārā no atvilktnēm, lādēm un plauktiem visus sev sadāvinātos zīlēšanas instrumentus un parunā ar savu intuīciju! Un, lai to uzasinātu, ņem talkā kristālus, analizē savus sapņus un Visuma zīmes, un arī tavs sargeņģelis droši vien gaidīt gaida, lai pačukstētu atbildi uz kādu tev būtisku jautājumu. Par to visu – šajā "SPĪGANAS" speciālizdevumā!
Uzzināsi arī:
- kā zīlēt ar vasku,
- kāds kristāls tev atbilst,
- kas ir Taro mazās māsas,
- kādus kāršu izlikumus iesaka Latvijas Tarologu asociācija,
- kā zīlēšanā palīdz spārnaiņi un astaiņi.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"
"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.
Abonē žurnālu šeit.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
