Kalendārā Mārtiņa vārds ierakstīts 10. novembrī. Taču šī ir reliģijas reformatora Mārtiņa Lutera dzimšanas diena, nevis viena no astoņām lielajām Saules kalendāra gadskārtām. Senču kalendārā Mārtenis atnāk ap 6. novembri. Kopā ar maskām!

Mārtiņi ir viducī starp Apjumībām (Rudenājiem) un Ziemassvētkiem, un Mārtiņos sākas ziema, Saule “nogrimst dzelmē”, un sākas gada tumšākais laiks. Jā, laiks nav tas patīkamākais, toties visi lauksaimnieciskā gada darbi bija pabeigti, raža pārvesta mājās, sastrādāta, nolikta glabāšanai, Miķeļa un citi rudens tirgi beigušies, un bija lielos vilcienos skaidrs, cik pārticīgi varēs pavadīt ziemu. Un gana brīva laika, lai kārtīgi izsvinētos!

Kas ir pats Mārtiņš?

Zeme rīb, rati klaudz,

Kas to zemi rībināja?

Nu atbrauca Mārtiņdiena

Deviņiem kumeļiem.

“Man patīk skaidrojums, ka Mārtiņš ir tas, kurš mīļās Māras dāvaniņas satinis. Ja paskatās uz Mārtiņa zīmi, tā tāda arī izskatās – saritinājusies, satinusies. Ja paraugāmies dabā, redzam to pašu – vecais un nobirušais ir sačokurojies vai ieritinājies zemē un gaida tur pavasari un jaunu dīgšanu. Mārtiņš varētu būt Māras tinējs,” prāto tradicionālo gadskārtu un mūža godu vadītāja GUNTA SAULE. Vēl saka “Mārteņi” – tas, visdrīzāk, esot apvidvārds.