1 °C
Viesojoties TV kanāla 360 sarunu raidījumā “Aina studijā!”, mūziķis Aigars Grāvers un hokejists Sandis Ozoliņš atklāj, kā abi ir sadzīvojuši ar publiskas personas tēlu, daloties savās atšķirīgajās pieredzēs. Grāvers atklāj, ka viņa pēkšņā popularitāte astoņdesmito gadu beigās bija nepatīkama. Savukārt Ozoliņš stāsta, kad devies spēlēt uz Ziemeļameriku, komanda viņam iemācīja, kā pareizi komunicēt ar faniem.
Grāvers atceras, ka astoņdesmito gadu beigās, kad "Jumprava" pēkšņi kļuva populāra, viņš saskārās ar grūtībām. Viņš atzīst, ka reizēm nācies ne tikai mukt, bet arī izlamāt cilvēkus, kas viņu atpazina uz ielas. Tagad atskatoties, Aigars saprot, ka tā darīt nebija pareizi, bet tolaik nebija neviena, kas varētu palīdzēt viņam tikt galā ar pēkšņo atpazīstamību un izskaidrot "spēles noteikumus".
"Mani tas šausmīgi kaitināja un es muku no viņiem, lamājos un laidos prom, lai mani neredz. Es nespēju pieņemt to. Man likās ka par mani ņirgājas," stāsta Aigars un atzīst, ka savu atpazīstamību pilnībā pieņēmis divtūkstošo gadu sākumā.
Savukārt Sandis stāsta, ka komanda un līga mācīja, kā reaģēt un komunicēt ar faniem, jo tā ir daļa no hokejista darba. "Respekts, cieņa, laiks, kas ir jāvelta tiem cilvēkiem, kuri nopērk tavu kreklu, atnāk uz tavu spēli," skaidro Sandis.
Viņš piebilst, ka ir svarīgi ievērot privātās robežas, jo arī publiskai personai ir tiesības uz privāto dzīvi. Tāpat Ozoliņš atzīmē, ka viņam kā publiskai personai tika arī mācīts pieņemt ne tikai uzslavas, bet arī kritiku par savu darbu. "Ir jāsaprot un jāpieņem, ka tad, kad kaut kas būs slikti, auditorijai ir tiesības to pateikt," saka Sandis.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
