2 °C
Šekspīra teātra kompānija izsludinājusi savu repertuāru, un tās producētajās izrādēs spēlēs arī Džodija Komere.
"Shakespeare Theatre Company" dibināta 1986. gadā, un vairāk nekā trīs gadu desmitus tā iestudē izrādes, kas veidotas pēc klasiķu Eiripīda, Henrika Ibsena, Oskara Vailda, Džordža Bernarda Šova, Šillera, Noela Kovarda, Tenesija Viljamsa un, protams, Viljama Šekspīra lugu motīviem un fokusējas uz grodi izstāstītiem stāstiem ar pārlaicīgām tēmām un sarežģītiem varoņiem. Tās bāzes vieta ir Vašingtona, un izrādes notiek Maikla R. Kleina teātrī un Sidnija Hārmana holā, bet sadarbībā ar Džordža Vašingtona Universitāti kompānijas paspārnē darbojas "Šekspīra teātra kompānijas akadēmija".
Nupat izsludināts februāra izrāžu grafiks, un tajā redzams, ka izrādēs, ko filmēs uz britu "National Theatre" skatuves un tiešsaistē izrādīs visā pasaulē, piedalīsies ne tikai Džodija Komāra, kura pasaules slavu guva ar seriālu "Nogalināt Īvu", bet arī Deivids Tenants, Endrū Skots, Maikls Šīns, Fēbe Vollere-Bridža un citi.
Varēs noskatīties gan Noela Kovarda lugu "Īsta komēdija" ar Endrjū Skotu galvenajā lomā, gan Fēbes Volleres-Bridžas "Draņķi" – vienīgā izrāde būs 14. februārī –, gan Oskara Vailda komēdiju "Cik svarīgi būt nopietnam", kas sarakstīta 1892. gadā.
Biļetes jau ir pārdošanā un visvienkāršāk atrodamas kompānijas mājaslapā "ShakespeareTheatre.org", un to cena sākas ar 15 dolāriem. Izrādīs arī Šekspīra "Hamletu", kura titullomā iejutīsies Deivids Tenants, Džeka Torna jaunāko lugu "Iemesls un atrisinājums", ko režisējis Sems Mendess un kurā Marks Gatiss un Džonijs Flinns iejuties kino grandu Džona Gilguda un Ričarda Bērtona lomās. Džodijas Komāras sniegumu varēs novērtēt Džastina Mārtina režisētajā izrādē "Prima Facie", bet Maikla Šīna – izrādē "Naijs" par Naiju Bevanu, kurš pilnībā pārveidoja britu "Nacionālās veselības sistēmu".
TV3 19. janvārī plkst. 20.30, "Brīvais".
Aptauja
Kas jums šķiet svarīgākais, lai cilvēks būtu veiksmīgs?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
