Grāmatu var iegādāties šeit.
Lindas Mūrnieces manuskripts izdevniecības "Latvijas Mediji" rīcībā ieradās ātri un pārliecinoši, kaut arī bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk šādi cilvēki uzraksta grāmatu par profesionāli piedzīvoto. Ne bez atskata uz to, ko profesionālā dzīve nodara politiķa privātajai dzīvei. Aiz šīs grāmatas stāv dzīvs cilvēks — sieviete, māte, emocionāla un draudzīga persona ar spēku. Tas ir Lindas Mūrnieces politiskās nobriešanas un karjeras stāsts. Piedāvājam nelielu fragmentu no jaunās grāmatas "Meitene ar pistoli uz jumta".
NO MAMMAS PAR PARTIJAS BIEDRU
Haraldam bija apmēram pusgads, kad sāka veidoties Einara Repšes partija. Daudzi pazīstami cilvēki to atbalstīja, un daudzi arī plānoja stāties biedru rindās. Man tobrīd politika joprojām nešķita saistoša. Protams, biju dzirdējusi par tādu Repši, bet arī viņa tā brīža amats, kas bija Latvijas Bankas prezidents, šķita kaut kas tik tāls, uz mani neattiecināms vispār. Man bija grūti "savilkt" kopā to, ko redzēju televīzijā, ar to, ka kāds no paziņām ir ar to visu saistīts.
Nepagāja necik ilgs laiks, kad, draugu pierunāta, attapos "Jaunā laika" dibināšanas sanāksmē 2002. gada 2. februārī. Nulle divi, nulle divi, nulle divi. Tas bija tāds skaitāmpantiņš "Jaunā laika" biedriem, un daži to lieto saziņā joprojām. Speciāli izvēlēts datums, kas solīja partijai veiksmi un panākumus. Es sēdēju zālē starp simtiem citu cilvēku un biju ļoti pārbijusies, joprojām nesaprotot, ka tie cilvēki, no kuriem daļu esmu redzējusi televīzijā, tagad ir manas partijas biedri. Vizma Vilumsone vai Vizmiņa, kā viņu visi mīļi saukuši, daudzus gadus bija partijas sekretāre. Nezinu, kāda iemesla dēļ, bet viņa todien izvēlējās mani kādam tehniskam darbam pie balsu skaitīšanas. Tas mani nobiedēja vēl vairāk, jo šķita, ka tagad no manis kaut kas ir atkarīgs ļoti svarīgā lietā. Patiesībā jau tas bija vien formāls uzdevums. Bet Vizmiņa kopš tās dienas ir turējusi rūpi par mani katru dienu. Vizmiņai pieder mierinājuma vārdi, kad vēlāk esmu čīkstējusi par grūto dzīvi: "Pati vesela? Bērni veseli? Ko tad čīksti?" Tos es atceros bieži un atcerēšos vienmēr. Tāpat kā pašu Vizmiņu, kura katram no "Jaunā laika" bija kā mamma, raudamais plecs un atbalsts...
18.2 °C
