Šobrīd darbiniekiem pirmo darbnespējas dienu neapmaksā, bet nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, maksājot par otro un trešo dienu ne mazāk kā 75% no ienākumiem, bet par slimības laiku no ceturtās līdz devītai dienai – ne mazāk kā 80%. Ja slimošana turpinās ilgāk par deviņām dienām, tad pabalsta izmaksu pārņem valsts, taču darba devēji nav mierā, ka valsts iesaistās tikai pēc devītās dienas uzskatot, ka valstij maksājumi jāpārņem agrāk.
Latvijas darba devēji ierosinājuši veikt izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā, lai mazinātu uzņēmējiem uzlikto slogu. Darba devēji un arodbiedrības nespēj vienoties par risinājumu darbnespējas lapu apmaksas izmaiņās, iesaistījušās arī Ekonomikas un Labklājības ministrijas. Viens no darba variantiem bijis ierosinājums būtiski samazināt darbnespējas lapu apmaksu, taču publiski izskanējusī informācija par iespējamo darbnespējas lapu apmaksas samazinājumu bijis tikai viens no diskusijās pārrunātajiem variantiem.
Labklājības ministrijā uzskata, ka slimības lapu apmaksā ātrāk par devīto dienu valsts var iesaistīties vienīgi tad, ja tiks atrasts fiskāli neitrāls risinājums. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks skaidro:
"Tas, ka tas varētu būt fiskāli neitrāls pasākums, mēs īsti līdz galam nepiekrītam. Jo darba devēji Latvijā maksā augstākos darbaspēka nodokļus kopā ar darba ņēmējiem, mums ir lielākās daba nespēju lapu izmaksas un tam pretī saņēmām nepietiekamu veselības pakalpojumu kvalitāti."
Izskanējis arī ierosinājums palielināt valsts atbildību ne tikai slimības lapu apmaksā, bet arī darba nespējas lapu izsniegšanas uzraudzībā.
Plašāk skaties video: