Peldēt, nevis slīkt. Latvijas ūdeņos ik gadu noslīkst ap 130 cilvēku, tajā skaitā bērni

Kā norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, saulainajās vasaras dienās, kad daudzi cilvēki atpūšas pie jūras vai kādas no daudzajām upēm vai ezeriem, dienests katru dienu saņem vismaz piecus izsaukumus, kas saistīti ar slīkšanu, bet diemžēl palīdzēt var tikai retajam. To apliecina arī aizvadīto brīvdienu statistika – zaudētas vēl sešas cilvēku dzīvības.

Alkohols, pārgalvība, vecāku nevērība

Saskaņā ar Latvijas Peldēšanas federācijas 2024. gada pētījumu "Latvijas iedzīvotāju peldētprasme un paradumi, atpūšoties pie ūdens vai ūdenī" pēdējo desmit gadu laikā noslīkstot dzīvību zaudējuši 1087 cilvēki, tajā skaitā vairāk nekā 140 bērnu un jauniešu vecumā līdz 24 gadiem.

Liene Cipule iezīmē tipiskus Latvijas slīcēju portretus: 

"Pirmkārt, vīrietis spēka gados, kurš apvienojis peldēšanu ar alkohola lietošanu. 

Vai nu viņš iegājis ūdenī pārāk tālu un vairs netiek atpakaļ krastā, vai iereibis nodarbojies ar aktivitātēm uz ūdens, piemēram, devies ar laivu makšķerēt un nav uzvilcis glābšanas vesti. Otrkārt, pārgalvīgs pusaudzis ar vai bez alkohola lietošanas, kurš vēlas pierādīt citiem savu varēšanu, gan lecot ūdenī, gan taisot dažādus trikus, kuri var beigties ar smagām traumām vai pat noslīkšanu. Treškārt, bērni, kuri pieaugušo nepieskatīti peldas piemājas dīķos, baseinos."

Visbiežāk noslīkst bērni vecumā no viena līdz četriem gadiem, nākamā lielākā riska grupa ir pusaudži.

"Pieaugušie skatās telefonā un nemana, ka bērns ir pazudis. Vispirms meklē viņu krastā, jo domās nepieļauj pašu ļaunāko. Taču pietiek ar piecām zem ūdens pavadītām minūtēm, lai smadzeņu šūnas, palikušas bez skābekļa piegādes, atmirtu un bērns vai pieaugušais neizdzīvotu," uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas ārsts Jānis Kolbergs. Tieši tur slēpjas slīkšanas bīstamība, jo tikai reto, neskatoties uz NMP dienesta mediķu pūlēm, izdodas dzīvu nogādāt slimnīcā, lai uzsāktu intensīvo terapiju. "Mūsu slimnīcā gadā nonāk vidēji divi šādi pacienti, un pēdējo piecu gadu laikā tikai viens vai divi aizgājuši mājās paši ar savām kājām," atzīst bērnu ārsts.

Viņš norāda, ka visbiežāk negadījuma vietā atrodas citi cilvēki, kuri varētu cietušajam pēc izvilkšanas no ūdens veikt kardiopulmonāro reanimāciju, lai nogādātu skābekli smadzenēs un palielinātu iespēju dzīvam sagaidīt NMP brigādi, taču Latvijā tas tiek darīts pārāk reti.

Slīkšanu grūti pamanīt

Biedrības "Peldēt droši" valdes priekšsēdētāja Zane Gemze stāsta, ka realitātē slīkšana nenotiek tā kā filmās rāda – ar skaļu palīgā saukšanu un roku vicināšanu. 

"Aptuveni 30–60 sekundes slīkstošais haotiski cīnās par savu dzīvību. Bieži vien no malas tas nav redzams vai dzirdams, 

jo cietušā galva šajā laikā ir atgāzta atpakaļ, viņš mēģina ieelpot, bet lūpas jau praktiski atrodas ūdenī, līdz arī viņš pats pazūd dzelmē. Tas ir mirklis, ko apkārtējie parasti neredz, ja vien viņi nav speciāli trenēti glābēji. Taču ķermenis ilgstoši spēj atrasties ūdens virspusē guļus uz muguras, arī īpaši nekustinot rokas un kājas, ja vien cilvēks zina, kā to darīt. Diemžēl tie, kuri slīkst, to nezina un neprot," viņa saka.

Gandrīz bez izņēmuma cilvēks, kurš slīkst, nespēj izsaukt palīdzību, jo pirmām kārtām mēģina elpot. Slīkšanas laikā viņš nespēj apzināti kontrolēt savu roku kustības, tādēļ nevar, piemēram, vicināt ar rokām, aizsniegt glābšanas riņķi vai peldēt krasta virzienā.

Latvijas Peldēšanas federācijas pētījums liecina, ka 37% aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka peld teicami vai labi, lai gan peldēšanas nodarbību laikā šo prasmi apguvuši vien 22% pieaugušo, bet 45% to iemācījušies pašmācības ceļā vai vecāku vadībā (23%). Kāds tur brīnums, ka lielākā daļa no viņiem nespēj bez apstāšanas nopeldēt vismaz 200 m, kas atbilst labas peldētprasmes definīcijai.

Kopš 2018. gada, kad arī tika veikts šāds pētījums, 

ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes, tomēr ir gatavi doties ūdenī glābt savus tuvākos cilvēkus, kā arī jebkuru nelaimē nonākušo 

(attiecīgi – 34% un 23%), bet 57% mestos glābt ūdenī cilvēku, kaut nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes. Diemžēl realitāte rāda, ka palīdzētāji bieži pārvērtē savus spēkus un prasmes. "Šogad bija gadījums, kad, glābjot divas slīkstošas pusaudzes, pats glābējs, jauns vīrietis, gāja bojā," apliecina Liene Cipule.

Kādēļ tomēr peldēt ir veselīgi

Peldēšana ir ne tikai lielisks fiziskās aktivitātes veids, atrašanās ūdenī relaksē ķermeni. Tā kā ūdenim ir 800–1000 reižu lielāks blīvums nekā gaisam, tas uz mūsu ķermeni iedarbojas arī tīri mehāniski, kustību laikā veicot "bezmaksas masāžu, kas stimulē asinsriti, pastiprina skābekļa piegādi sirdij un citiem orgāniem, kā arī palīdzot ātrāk sadedzināt liekās kalorijas, piemēram, vingrojot ūdenī var sadedzināt par 25% vairāk kaloriju nekā sporta zālē. Izrādās, ka desmit minūtēs peldētājs sadedzina 80–130 kaloriju. To daudzums atkarīgs no izvēlētā peldēšanas stila, piemēram, peldot tauriņstilā desmit minūtēs sadeg 129, brasā – 117, bet kraulā – 94 kalorijas.

Ūdens atbalsta ķermeņa svaru un mazina spiedienu uz ceļu locītavām, līdz ar to iespējams izvingrināt visu ķermeni, tās nepārslogojot. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri cieš no muguras un locītavu sāpēm. 

Der zināt, ka, stāvot līdz viduklim ūdenī, spiediens uz locītavām samazinās par 50%, bet līdz krūtīm – vairāk nekā par 75%.

Sporta ārste Sandra Rozenštoka norāda, ka peldēšanā iesaistītas ļoti daudzas muskuļu grupas, turklāt, atrodoties ūdenī, tiek atslogotas locītavas un mugurkaula starpskriemeļu diski, bet ūdens blīvums bremzē kustības un samazina iespēju gūt traumas. Peldēšana prasa lielu kustību amplitūdu, tās laikā tiek pamatīgi, bet saudzīgi izkustinātas visas locītavas. Peldēšana ir lielisks veselības nostiprināšanas veids, jo nodrošina aerobo slodzi, trenējot kā sirdi, tā elpošanas sistēmu, it īpaši, ja peld nesteidzīgi un ilgāku laiku, nevis ļoti intensīvi, bet īsu brīdi.

Droša peldēšanās brīvā dabā

• Nekad nepeldieties vienatnē, īpaši – nepazīstamā vietā!
• Priekšroka dodama oficiālajām peldvietām, kurās ir glābēju postenis.
• Pirms peldes nav pieļaujama alkohola lietošana.
• Nepeldieties naktī, stiprā vējā un negaisā!
• Laivā vienmēr lietojiet glābšanas vesti!
• Neleciet ūdenī no laivas, jo tā var apgāzties.
• Nepeldiet sakarsis vai uzreiz pēc ēšanas!
• Ja esi iekļuvis straumē vai sākušies krampji, nogulieties uz muguras un peldiet pa straumi uz priekšu, cenšoties virzīties tuvāk krastam.
• Ūdenī nepaļaujieties uz piepūšamajiem matračiem, jo tie, tāpat kā piepūšamās rotaļlietas, var izlaist gaisu un kļūt par slīkšanas iemeslu.
• Zaudējot spēku, aizrijoties ar ūdeni, piedzīvojot krampjus vai gaidot pēc palīdzības, ir svarīgi zināt, kā ar minimālu piepūli palikt uz ūdens – apgulieties uz muguras, ieelpojiet un aizņemiet pēc iespējas vairāk virsmas!
• No izdzīvošanas viedokļa gulēšanai vai peldēšanai uz muguras ir šādas priekšrocības: kājas un rokas spēj atjaunot spēkus ūdenī, ietaupa enerģiju, galvu var turēt virs ūdens, lai nodrošinātu elpošanu, vieglāk peldēt apģērbā.