Mazās aptiekas norāda uz nepilnībām zāļu uzcenojuma modelī

Ņemot vērā aptieku un farmācijas nozares iebildumus, valdība lēmusi, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis stāsies spēkā nevis 1.novembrī, kā bija paredzēts iepriekš, bet gan nākamā gada 1. janvārī. Aptiekām un farmācijas nozarei tiek dots papildu laiks sagatavoties izmaiņām, taču vai šis vēlīgais valdības žests ir mazinājis nozares bažas par lauku aptieku nākotni un zāļu pieejamību reģionos? Situāciju skaidro “360TV ZIŅneši”.

Vēsturisks lēmums – tā veselības ministrs nosaucis jauno recepšu zāļu uzcenojuma modeli. Tam vajadzētu samazināt cenas par aptuveni 15 līdz 20%. Bezrecepšu zāļu cenas reforma neskars. Tiks ieviesta recepšu apkalpošanas maksa – iedzīvotājam tā būs 75 centi par recepti. Un tieši tikpat lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu segs valsts, savukārt mazajām aptiekām – 1,75 eiro.

Slēgšu ciet – tā katru trešo dienu nodomājot mērsradzniece, uzņēmēja un farmaceite Marita Strupa. Cilvēku paliekot arvien mazāk, mērsradznieki darbu meklē citviet un tur arī iepērkas. Mazās aptiekas viņa dēvē par pēdējiem dinozauriem. “Ja jums interesē, ko es domāju, kāda situācija būs pēc jaunajiem uzcenojumiem, es godīgi teikšu, ka nezinu. Es jau kolēģei teicu – es nezinu, vai pēc jaunā gada mums divām algām sanāks. Tad jau redzēsim,” stāsta farmaceite Marita Strupa.

Zāles tiešām dārgas – par to pat neesot jautājumu, jo farmaceiti ik nedēļu piedzīvo, ka lieltirgotāji maksu turpina celt. Tikmēr aptieku uzcenojumi, ko tagad mazinās, nav mainīti kopš deviņdesmitajiem gadiem. Arī Aptieku biedrības valdes locekle Ingūna Ģērmane uzsver, ka aptieku uzcenojums ir vienīgie ienākumi izdzīvošanai.

“Ja samazina cenas medikamentiem, tad ir liels kārdinājums nopirkt vairāk un lietot vairāk. Un tas var sabojāt veselību. Mēs esam medicīnas darbinieki, mēs neesam tirgotāji. Tas nav apavu veikals, bet tie ir medikamenti, kas ļoti ietekmē veselību. Pie tā jāpiedomā, cik un ko lietot,” stāsta Ingūna Ģērmane.

Vairāk skaties video!