Nav ziņu, kāpēc šīs pupas, kuras uzskata par vissenāko pupu šķirni, tiek sauktas par cūku pupām. Taču, neraugoties uz ne visai kārdinošo nosaukumu, to garša un vērtība jau izsenis novērtēta.

Cūku jeb lauku pupu dzimtene ir Ziemeļāfrika un Dienvidrietumāzija. Tās audzējuši un galdā likuši jau senie ēģiptieši (4000–3000 p.m.ē.), Eiropā cūku pupas ieceļojušas bronzas laikmetā (2000– 700 p.m.ē.). Lai arī no dienvidiem nākušas, vēsākā klimatā tās lieliski iejutušās un ātri izplatījušās līdz pat Eiropas ziemeļiem. Rezultātā teju katra Eiropas valsts to uzskata par savu senāko un nacionālo pupu.

Kas cūku pupās vērtīgs

Cūku pupas (Vicia faba L. var. major) satur daudz šķiedrvielu un pektīnu, kas palīdz izvadīt no organisma smago metālu sāļus, ogļhidrātus, C vitamīnu un B grupas vitamīnus, karotīnus, jodu, kāliju, dzelzi, magniju. 

Tajās ir arī komponenti, kas regulē holesterīna līmeni asinīs. Tās ieteicamas, ja cenšas atbrīvoties no liekā svara, jo pupa rada sāta sajūtu, kaut tajās ir maz kaloriju: 100 gramos svaigu pupu ir 46 kcal, 100 gramos vārītu pupu – ap 60 kaloriju. Tomēr nevajadzētu arī pārlieku aizrauties ar pupu ēšanu, jo tās mēdz veicināt gāzu veidošanos.

Tajās ir vairāk proteīnu nekā citos pākšaugos. Tās ir barojošas, palīdz organismam atjaunoties, tām pat piemīt uzmundrinošas īpašības.

Cūku pupās ir polifenoli – dabīgie antioksidanti, kas aizkavē un nomāc iekaisuma procesus organismā, spēj pasargāt no audzējiem, neirodeģeneratīvām un sirds-asinsvadu slimībām.