Uzņēmējs un biedrības "Tavi draugi" dibinātājs un vadītājs Ulvis Noviks atbalstu Ukrainai sniedz teju no kara pirmās dienas. Trīs karadarbības gados mazliet pamainījušies palīdzības veidi, taču mērķis palicis nemainīgs – visiem spēkiem veicināt uzvaru.
Ar Ulvi Noviku tiekos Rīgā, Ventspils ielas 50, angārā, kur darbojas biedrības "Tavi draugi" palīdzības Ukrainai pieņemšanas punkts. Šurp ikviens Latvijas iedzīvotājs var atgādāt gan pārtikas produktus un dažādas sadzīvē noderīgas lietas, izņemot mēbeles, gan apģērbus un apavus, kas pašam vairs nav vajadzīgi, bet vēl ir labā kalpošanas kārtībā.
Te plecu pie pleca strādā latvieši un ukraiņi, tiek pīti maskēšanās tīkli, šķirotas uz Ukrainu sūtāmās mantas un remontēti auto, lai tos nogādātu palīgā ukraiņu karavīriem uz frontes līniju. Ulvis man ir pagatavojis kafiju, mēs apsēžamies parunāties nelielā, angāra otrajā stāvā iekārtotā telpā nostāk no apkārt valdošās rosības.
Ulvi, ne jau Ukrainas atbalstam tu izveidoji biedrību "Tavi draugi". Kad sāki nodarboties ar labdarību?
Tas bija 2008. gadā, kad vēl mācījos Engures vidusskolā. Mēs bijām draugu kompānija, kurā divas meitenes izdomāja, ka Ziemassvētkos ar dāvanām gribētu iepriecināt tuvākās apkaimes vientuļos pensionārus un trūcīgās ģimenes. Viņas uzrunāja mani un šo ideju īstenojām. Turpinājām gādāt dāvanas arī nākamajā gadā, bet sapratām, ka ļoti grūti uzrunāt uzņēmumus un citus ziedotājus, ja mums nav juridiska pamata. Tad es jau biju pabeidzis vidusskolu un sācis mācīties augstskolā, tādēļ uzņēmos dibināt biedrību. Nosaukums radās, tikai reģistrējot biedrību Uzņēmumu reģistrā, jo nebiju par to aizdomājies. Ienāca prātā "Tavi draugi", kas šobrīd ir ļoti izdevīgs nosaukums – viegli lietojams un visiem saprotams.
Biedrības nodibināšana uzreiz atviegloja ziedojumu vākšanu, jo ieguvām arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Darbojāmies katru gadu, mainījās tikai izpausmes. Pirms Ziemassvētkiem apzinājām skolas, bērnudārzus un vietējos iedzīvotājus, lai saprastu, kuriem cilvēkiem visvairāk nepieciešama palīdzība. Pārsvarā aptvērām Engures pagastu un teritoriju Talsu un Mērsraga virzienā. Kad 2018. gadā nodibināju pats savu uzņēmumu, biedrības aktivitātēs iesaistīju arī jaunos darba kolēģus. Savā veidā caur biedrību notika mana kolektīva saliedēšanās, jo dāvanu pasniegšana bērniem, kuri nekad agrāk nebija saņēmuši pilnīgi jaunas lietas, bija emocionāli ļoti īpašs, dzīvi izmainošs mirklis, redzot saņēmēju prieka asaras.
Darboties nepārstājām arī pandēmijas gados, bet tad pienāca 2022. gada 24. februāris. Mums bija komandas saliedēšanas pasākums, kad uzzinājām, ka Ukrainā sācies karš, un sapratām – kaut kas ir jādara. Nākamajā dienā vēl domājām, kā iesaistīties, bet tad nakti no 25. uz 26. februāri pavadīju dažādās sociālo tīklu platformās, kur cilvēki apmainījās ar aktuālo informāciju, jutu, ka daudzi vēlas ziedot un braukt palīdzēt bēgļiem uz Latvijas un Polijas robežām, bet viņiem nav vietas, kur satikties. Tad es piedāvāju savas darba telpas – nelielu garāžu Ventspils ielā 50 –, uz kurieni saziedotās mantas vest. Tā nu 26. februāra rītā pulksten astoņos šeit atvērām ziedojumu pieņemšanas punktu.
-17.8 °C
