Rūpnīcai "Grandeg" šobrīd ir visaktīvākais darba laiks, jo granulu apkures katli līdzīgi kā ragavas ir jāizgatavo vasarā, to nevar atlikt uz ziemu. 

Granulu apkures katlu biznesam Andris Lubiņš pievērsies 1993. gadā, lielā mērā pateicoties tā dēvētajām "Godmaņa krāsniņām". "Tā kā 90. gadu sākumā daudzas pašvaldības nespēja nodrošināt apkuri, cilvēki, lai nenosaltu, vai nu karsēja ķieģeļus uz gāzes plītīm, vai dedzināja malku pašdarinātās metāla kastēs ar skursteni jeb "buržuikās"," atceras A. Lubiņš, kurš tieši tajā laikā – 1992. gadā – bija aizbraucis uz Kanādu meklēt idejas biznesam. Tur viņš sapazinies ar vietējo latviešu kopienu pārstāvjiem un kādā no mītnēm pirmo reizi ieraudzījis granulu kamīnu. "Tā kā tam bija automātika un mehānika, kas savā ziņā līdzinās automašīnai, mani kā automehāniķi šis apkures katls ieienteresēja. Atvedu šo ideju uz Latviju un sāku izgatavot pirmos granulu kamīnus savās garāžās Kuivižos," stāsta A. Lubiņš, kurš sevi uzskata par granulu katlu ražošanas pamatlicēju ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Austrumeiropā.

Pirmie septiņi gadi garāžās

Pirmos septiņus gadus granulu katli tika gatavoti garāžās, bet 2000. gadā Ainažos, pasažieru pārvadājumu uzņēmuma "CATA" bijušajās telpās, tika atvērta divus tūkstošus kvadrātmetru plaša granulu katlu ražošanas rūpnīca. 

"Biznesu sāku vienatnē. "Grandeg" nosaukums ir cēlies no vārdiem "granulas deg" vai "granulu deglis", vai "grand", kas nozīmē kaut ko lielu,"

klāsta A. Lubiņš. Pirmās kokskaidu granulas viņš vedis konteineros no Kanādas. Taču vēlāk mudinājis vietējos uzņēmējus sākt granulu ražošanu arī Latvijā. "Granulu ražošana bija jau pazīstama padomju laikos, šādi no siena un kukurūzas miltiem tika gatavota lopbarība. Ar līdzīgu granulatoru mūsdienās tiek ražotas kokskaidru granulas," skaidro A. Lubiņš. Šobrīd "Grandeg" ir vienīgais profesionālais granulu apkures katlu ražotājs Latvijā.