-2 °C
Šonedēļ skolēni bauda rudens brīvlaiku, taču daudzi skolu kavēs arī nākamnedēļ, jo ir devušies kopā ar vecākiem ārzemju braucienos. Tā tas notiek katru gadu. Tāpēc kārtējo reizi vecāki aicina pārskatīt skolēnu brīvlaika struktūru, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Portālā manabalss.lv iesniegta iniciatīva, kas rosina izmaiņas skolēnu brīvlaikos. Tās autors ir divu skolēnu tēvs Pjotrs Kurtukovs. Viņaprāt, skolēnu vasaras brīvlaiks ir pārāk garš. Jo daudziem vecākiem ir grūti izdomāt, kā nodarbināt bērnus trīs mēnešus. Turklāt, pa šo laiku viņiem galīgi sajūk miega režīms, un aizmirstās skolā apgūtais.
Turklāt, ne visi vecāki tiek pie atvaļinājuma vasarā. Daudzas ģimenes dodas ārzemju ceļojumos arī ziemā, vai tagad – rudenī. Un daudzi nepaspēj atgriezties uz brīvlaika beigām. Iniciatīvas iesniedzējs aicina divreiz saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku, nosakot to 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Bet tajā pat laikā pagarināt rudens, ziemas un pavasara brīvlaikus līdz divām nedēļām.
Šāds piedāvājums gan neiet kopā ar to, ka vasarā pedagogiem pienākas divus mēnešus garš atvaļinājums. Skolu vadītāji uzskata, ka vasaras brīvlaiku varētu saīsināt, bet tikai par vienu mēnesi. Latvijā mācību periods ir viens no īsākajiem Eiropā, tā kā mūsu trīs mēnešus garais skolēnu vasaras brīvlaiks ir drīzāk izņēmums, nevis vispārīgi pieņemta prakse.
Lielākajā daļā valstu bērni mācību programmu apgūst ilgāk par 9 mēnešiem. Mācību gada pagarināšana Latvijā jau vairākkārt apspriesta, bet konkrēti lēmumi tā arī nekad nav pieņemti, taču Izglītības un zinātnes ministrijā atkal plāno par to atsākt diskusijas.
VIDEO:
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
