15.7 °C
Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma ziemas olimpiskajās spēlēs atkal piedalīsies planētas labākie hokejisti.
Viņnedēļ Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF), Nacionālā hokeja līga (NHL) un Nacionālās hokeja līgas spēlētāju asociācija (NHLPA) vēstīja, ka ir panākušas vienošanos, kas ļaus NHL profesionāļiem piedalīties ne tikai 2026. gada olimpiādē Milānā, bet arī 2030. gada spēlēs, kas, visticamāk, notiks Francijā.
Pirmo reizi NHL zvaigznes par olimpiskajām medaļām cīnījās 1998. gadā Nagano, savukārt pēdējais turnīrs ar viņu piedalīšanos bija 2014. gadā Sočos.
Nākamajās divās spēlēs Phjončhanā un Pekinā pasaules labākā hokeja līga iepauzēja, jo nespēja vienoties ar IIHF un Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) par finansiālām lietām,
kas un cik daudz segs ceļošanas un uzturēšanās izmaksas, kas apdrošinās spēlētājus. Tāpat NHL klātbūtni neveicināja tas, ka spēles notika Āzijā, kur hokejs nav starp populārākajiem ziemas sporta veidiem, bet Pekinas gadījumā ietekmēja arī tobrīd skarbie Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi. IIHF prezidents Liks Tārdifs skaidro, ka "pielauzt" NHL bonzas laist spēlētājus uz Milānu arī nebija viegli. Sarunas ar lielāku vai mazāku intensitāti ilgušas teju divus gadus, un tikai pēdējos mēnešos tās kļuvušas konstruktīvākas. Noteikumi nav mainījušies, NHL strikti pastāvējusi uz savām prasībām, piemēram, apdrošināšanas jautājumos, uz ko IIHF apsolījusi, ka kopā ar nacionālajām federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām radīs risinājumu, kā tos nosegt, lai gan runa ir par miljoniem dolāru.
Hokejisti priecīgi
Hokeja pasaule, jo īpaši paši spēlētāji, vienošanos uztvēruši ar sajūsmu, jo kopš 2014. gada ir izaugusi jauna NHL zvaigžņu paaudze, kurai olimpiskās spēles līdz šim bijis nepiepildīts sapnis.
"Iespēja piedalīties olimpiādē ir sapņa piepildījums. Tas ir svarīgi ne tikai mums, spēlētājiem, bet arī hokejam, jo olimpiskajās spēlēs sacentīsies labākās valstu izlases, kas nāks par labu hokeja attīstībai pasaulē,"
uzskata NHL šī brīža lielākā zvaigzne Konors Makdeivids. Ar prieku ziņas par NHL līdzdalību olimpiskajās spēlēs uzņemtas arī Latvijas izlasē. "Tas ir lēmums, ko gaidījām visi. Sportistiem mērķis ir spēlēt ar labākajiem un sevi parādīt iespējami augstākajā līmenī. Cik esmu runājis ar mūsu puišiem, viņi ir priecīgi," "Latvijas Avīzei" saka Latvijas izlases ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis, kurš ir ciešā kontaktā ar Latvijas hokejistiem, arī tiem, kas spēlē NHL. Šobrīd viņa fokuss gan ir vērsts uz tuvākiem notikumiem – maijā gaidāmo pasaules čempionātu Čehijā, paturot prātā, ka augustā Rīgā notiks olimpiskais kvalifikācijas turnīrs. "Protams, ceram, ka kvalifikācijā būs visi labākie mūsu spēki. Pretiniekos Francija, Austrija, ar nepacietību gaidām šīs nedēļas beigas, kad noskaidrosies pēdējā dalībniece. NHL ir liels bizness, un acīmredzot viņi saskata, ka līgas spēlētāju dalība nākamajās olimpiskajās spēlēs ir izdevīga," spriež izlases ģenerālmenedžeris.
Okupantu jautājums
Viens karstais jautājums attiecībā uz NHL spēlētāju dalību olimpiskajās spēlēs paliek: kas notiks ar okupantu valsti Krieviju? NHL noteikti vēlas, lai spēlē visi labākie, un viņu līgā krieviem joprojām nav nekādu ierobežojumu.
Lēmumu gan pieņems Starptautiskā federācija un Starptautiskā Olimpiskā komiteja, kas vismaz pagaidām teroristus komandu sporta veidos pie teikšanas olimpiādē nelaiž.
Interesanti, ka IIHF interneta mājas lapas olimpiskajā sadaļā Krievija ir iekļauta starp 2026. gada olimpisko spēļu dalībniecēm (kvalificējas pēc pasaules ranga), taču tai klāt pielikta zvaigznīte ar skaidrojumu, ka tas atkarīgs no lēmuma, vai krievi tiek atgriezti starptautiskajā apritē. Tuvākajās dienās IIHF padome lems, vai saglabāt Krievijas un Baltkrievijas izlašu izolāciju no starptautiskajiem turnīriem arī uz 2025. gada pasaules čempionātu. Noteikti tiks cilāts arī olimpiskais jautājums. "Kamēr notiek karš, neredzu iespēju, ka Krievija un Baltkrievija atgrieztos. Ņemot vērā, kas ir noticis un joprojām notiek Ukrainā, kur joprojām iet bojā cilvēki, zaļā gaisma Krievijai nebūtu saprotams lēmums. Man tas nelīmējas kopā," tiešs ir Rūdolfs Kalvītis. Jāatceras, ka Latvijas izlases ar likumu nedrīkst spēlēt pret Krieviju un Baltkrieviju.
Darbs kļuvis vieglāks
Latvijas izlase maijā gaidāmajam pasaules čempionātam sāks gatavoties 1. aprīlī.
"Teikšu, kā ir, bronzas medaļas manu darbu padarījušas vieglāku, jo visi spēlētāji raujas uz izlasi.
Pagājušās sezonas sasniegums un pozitīvās emocijas latiņu ir pacēlušas daudz augstāk. Ir spēlētāji, kas paši zvana un raksta, lūdz, lai aizsūta viņiem gatavošanās grafiku, kā un kur gatavosimies, ar ko un kur aizvadīsim pārbaudes mačus. Visi ar nepacietību gaida kopā sanākšanu," Kalvītis teic, ka noskaņojums izlases kontekstā ir ļoti pozitīvs. Valstsvienībai plānotas astoņas pārbaudes spēles – mājās pret Austriju (4./5. aprīlis) un Somiju (10./11. aprīlis), viesos pret Šveici (25./26. aprīlis) un mājās pret Norvēģiju (3./4. maijs). "Spēlētāji ir priecīgi, ka sešas spēles būs mājās un nebūs daudz izbraukumu. Viņiem pēc sezonām ārzemju klubos tā ir iespēja vairāk pabūt kopā ar tuviniekiem. Arī par to domājam, lai viņiem būtu ērti," nianses atklāj Kalvītis.
