Šovakar ar diviem nakts ātrumposmiem tiks dots starts Alūksnes rallijam, kas reizē ir arī Latvijas un Igaunijas čempionāta pirmais posms.
Ar pirmo starta numuru sacīkstes sāks liepājnieki Mārtiņš Sesks/Renārs Francis. Joprojām nav īstas skaidrības par Latvijas vadošās rallija ekipāžas šī gada iespējām pasaules čempionāta kontekstā. Iepriekš izskanējis, ka viņi šogad varētu piedalīties piecos WRC čempionāta posmos "M-Sport Ford" komandā. Pirmais no tiem būšot jau februārī Zviedrijā, kur notiks pasaules čempionāta otrais etaps. WRC sezona aiznākamajā nedēļā tradicionāli sāksies ar Montekarlo ralliju, kur prestižākajā "Rally 1" klasē pieteiktas desmit ekipāžas.
"M-Sport Ford" pieteikusi luksemburgieti Greguāru Munsteru un debitantu Džošua Makerlīnu no Īrijas, kuri brauks pilnu sezonu. Zviedrijā viņiem pievienosies Sesks/Francis,
kā arī grieķa Jordana Serderida pilotētā ekipāža. "Hyundai" komandā paliek pērnā gada pasaules čempions Tjerī Noivils no Beļģijas un igaunis Ots Tenaks, bet no "Ford" pievienojies francūzis Ariēns Furmo. Tikmēr "Toyota" vienība sezonu sāks pat ar piecām ekipāžām, pilnu sezonu šogad aizvadot divkārtējam pasaules čempionam somam Kallem Rovanperam. Šajā komandā brauks arī Elfins Evanss, Sami Pājari, Takamoto Kacuta un pieredzējušais francūzis Sebastjans Ožjē, kurš gan visos posmos nepiedalīsies. Jāpiebilst, ka šogad pasaules čempionātā automašīnās vairs netiks izmantota hibrīda sistēma.
Kamēr līdz latviešu startam WRC vēl vairāk nekā mēnesis, pirmais rallijs Seskam/Francim jau šonedēļ, liepājniekiem startējot ar "SRT Proto 02" braucamo.
Alūksnes rallijā dalībnieki veiks astoņus ātrumposmus, distancei sastādot 98,3 kilometrus. Pieteikušās 69 ekipāžas ne tikai no Latvijas un Igaunijas, bet arī no Lietuvas, Somijas un Polijas. Latvijas čempionāta ieskaitē par punktiem cīnīsies 32 ekipāžas. Pērn Alūksnes rallijā ātrākie bija Emīla Blūma/Didža Eglīša ekipāža. Latvijas čempionātā rallijā šogad būs astoņi posmi, tostarp divi no tiem notiks Igaunijā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.1 °C





























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




























