7 °C
Par pasaules čempionu rallijā otro gadu pēc kārtas kļuvis soms Kalle Rovanpera, kuram ir tikai 23 gadi.
Šī gada pasaules čempionāta pirmspēdējā posmā Centrāleiropas rallijā, kas norisinājās uzreiz trīs valstīs – Vācijā, Čehijā un Austrijā – uzvaru svinēja beļģis Tjerī Nevils ("Hyundai"), bet Rovanpera ("Toyota") ar stūrmani Jonni Haltunenu zaudēja 57,6 sekundes un bija otrie, kamēr trešo vietu izcīnīja igaunis Ots Tenaks ("Ford"). Ar otro vietu gan pietika, lai kopvērtējumā Rovanpera konkurentiem vairs nebūtu sasniedzams, jo viņa tuvākais sekotājs un komandas biedrs Elfins Evanss no Lielbritānijas sestdien bija spiests izstāties. Pirms pēdējā posma Rovanperam, kurš savulaik vēl tīņa gados divas reizes kļuva par Latvijas čempionu rallijā, ir 235 punkti, bet Evansam par 44 mazāk, viņš pat teorētiski vairs nevar panākt visu laiku jaunāko pasaules čempionu rallijā. Trešais kopvērtējumā ir Nevils (184 punkti), bet ceturtais Tenaks (162). Sezona noslēgsies novembra vidū ar Japānas ralliju.
Nākamgad pasaules čempionātā rallijā tāpat kā šogad būs 13 posmi, no tiem astotais 18.–21. jūlijā pirmo reizi notiks Latvijā.
Biļetes uz šo pasākumu jau ir iegādājamas "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās – līdz gada beigām uz visiem ātrumposmiem tās maksās 60 eiro (pēc tam dārgāk), bet pērkot tikai kādai atsevišķai dienai – 25 līdz 30 eiro. Pirmajā sacensību dienā pirmais ātrumposms notiks Rīgā, Biķernieku trasē, otrajā dienā sacīkstes norisināsies Tukuma novadā, Talsos un Talsu novadā, bet trešajā un ceturtajā dienā Kuldīgas, Dienvidkurzemes novadā un Liepājā, kur notiks arī apbalvošanas ceremonija.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
